piedod, bildei ar manu rakstu nebūs nekāda sakara, vienkārši smuki

rakstīšu par tevi un par motobraucējiem. pats ar auto braucu jau 10 gadu (rudenī tiesības jāmaina), šobrīd stūrēji pavecu bumerīti, kas līdz simtam ceļ 7-ar-pus sekundēs, sūdzēties nevar. nesen (lasi iepriekšējo rakstu) pats kļuvu arī par motobraucēju. un zini, pat iedomāties nevarēju, cik nenormāla ir šī atšķirība.gribu, lai arī tu zini, ka viss ir pavisam savādāk nekā sākumā autobraucējam šķiet.

daži tīri praktiski mani kā auto/moto-braucēja novērojumi:

- motobraucējam vajag un motobraucējam pienākas vesela josla (apdzen tikai iebraucot blakus joslā, mocītim var vajadzēt apbraukt bedres, lohus uc.)

- motobraucējs brauks straujāk par tevi (netuvojies tuvu aizmugurē un nebrauc tuvu priekšā, abos gadījumos tas būs neērti tev un motobraucējam)

- motobraucējs būs veiklāks par tevi pilsētā (nav īsti jēga atvilkt no krusta, tāpat pie nākošā paliksi aiz muguras, pārbaudīts ;))

- motobraucēji ir uzmanīgāki dēl briesmām (nedusmo, ja mo sabremzējas pirms smiltīm vai krustojumā, kurā vēl ir mašīnas; brauc lēnāk pa lietu)

- moto ir nemanāmi dēļ sava ātruma, mazās masas (skaties, lūdzu, divreiz, divreiz, never durvis vaļā, esot uz ceļa, rādi pagriezienu)

- moto bremzēs strauji pirms līkuma (paspēsi arī tu nogriezties, nestumies virsū)

- motobraucējs auto avārijā cietīs stiprāk, bet 90% vainīgs būsi tu (statistika aptuvena, bet uz to pusi ir)

viss augstāk uzrakstītais attiecas gan uz močiem, gan rolleriem, gan, savā ziņā, uz velosipēdiem.

tāds tīri normāls tavs jautājums varētu būt “kāda suņa pēc man tas viss jāzin un jāievēro, pats uzkāpa uz mo, lai tagad rēķinās ar sekām!”

es domāju tieši tāpat, bet zini, arī motobraucējs ir pilntiesīgs ceļu satiksmes dalībnieks ar savām vājībām un pārākumu. tāpat kā gājējs. vien atšķirība ir tāda, ka katrs mēs, autobraucēji, esam arī gājēji, bet ne visi – moto braucēji. tāpat zinu, ka motobraucējam ir jāmācās 4x cik tev, autobraucējam, bet labs rezultāts būs sasniegts tikai tad, kad abas puses sapratīs viena otru.

esmu daudz pabijis siltākajās rietumeiropas valstīs, sākot ar nīderlandi līdz pat grieķijai, kur moto transports tiktiešām ir ikdiena miljoniem cilvēku. tur braukšanas kultūra ir ļoti savādāka, nē, protams neviens nevienu uz rokām nenēsā, tāpat dusmojās un lamājas, bet pats galvenais: autobraucējs saprot un pazīst motobraucēju. zin kļūdas, specifiskos braukšanas elementus, uzvedību uz ceļa. maz ticams, ka arī Latvija nonāks līdz šādam līmenim, bet labāk toč var būt.

vienmēr būs izņēmumi, par tiem lai parūpējas dabīgā atlase, bet zinot šos sīkumus, ticu, ka labāk sapratīsi divriteņu vadītāju, ko rīt satiksi rīgas ielās!

nu un beigās tavu spēju pārbaudei – neliels uzmanības tests! iziesi?

izvēli palīdzēja izdarīt mana ro tirgus izpēte, krīze un @Eliks ar saprātīgo cenu un neatlaidīgo topīšanu! un jā, mocis netika izskatīts kā variants, tagad saprotu, ka ļoti pareizs lēmums. 125cc, 2007.gads, Taiwāna, 95km/h, B kat.

šodien ir pagājis tieši apmēram un tikai mēnesis, kopš es daru To. kopš esmu Tā sastāvdaļa un Tas, savā ziņā, ir mainījis manu dzīvi. izklausās pārspīlēti nopietni, bet nu tā ir… pozitīvi un savādāk :) īstenībā tu tiešām daudz mācies, pirmkārt jau – pats par sevi, ja gribi droši braukt ar iekšdedzes dzinēju uz diviem riteņiem.

un stāsts ir sekojošs …

ikdiena

jau vairak kā mēnesi neesmu stāvējis tramvajā, jau vairāk kā mēnesi neesmu trinies gar tantukiem un swaipojis savu etalonu. tāpat arī autobuss, trolejbuss, taksis….pat auto :)  nu mans otrs tuvākais draugs pēc datora – rolleris, ir aizvietojis sabiedrisko transportu un izdarījis to gana veiksmīgi. un piedrāzt lietu (sāku braukt pirms moto sezonas atklāšanas 24. aprīlī), piedrāzt +6 grādus, tāpat uzkāšu elvē autobraucēju nepieredzei  – ikdiena bez ro jau škiet jocīga. par ērtumu nemaz nerunājot: prasmīgi braucot, sastrēgumu vairs nav.

parkings

vot par ko jāpadomā, braucot ar ro, ir: kur viņu atstāt. ir biš raustīgi atstāt uz ielas, pat pieskatot, jo nav tālu jāmeklē, cik ļoti urlas un citi fakeri kāro iehavot šo devaisu, un vēl “krīze” kad “noziedzības līmenis pieaug” un “mūsu policijas bezspēcībā” vainojam “piešķirto līdzekļu samazinājumu”… karoč parkins ir svarīgi. mājās iztieku ar maksas stāvvietu (heh… bet nu labāka varianta man nav), darbā, par laimi, ir slēdzams pagalms (tas gan rocks!). pārējās vietās vien varu ieteikt neatstāt tiešā mašīnas piebraukšanas zonā (piebrauks, iemetīs busiņā un ciao), kā arī neatstāt nepieskatītu ilgi un viena un tai pašā vietā. vispār labāk neastāt.

ķēdes? :D

braukšana

oooo jeeee mmmmm aahhhhh :P beigt var no priekiem, jo braukt ar diviem ir 2x krutāk kā ar četriem, jo sevišķi, ja mudaki netraucē, un suņi piesieti… visiem iesaku! ar ričuku jau ir kruta, ar ro ir vēl daudz, daudz, daudz foršāk! nu to nevar aprakstīt, to var tikai izbaudīt…. un pēctam pārsēsties uz mašīnu atpakaļ ir borring, easy un pensionāriem :)

un vēl foršāk ir braukt ar diviem, mo vai ro, vienalga, bet divata, tur pat nevajag īsti mērķi, ņem un mauc, un atrodi un brauc tālāk … zaķusala līdz pat atdurei, berģi līdz ezeram, rumbulas dārziņi līdz daugavai… iebraukt var pilnīgi visur, pat tur, kur īsti nevar ieiet. rocks! un nē, es nerunāju par dabas liegumu izbraukāšanu :P

ja ārā ir 20+ °C un spīd saule, grūti atrast foršāku izklaidi, kā sēsties un braukt… tu esi daudz tuvāk realitātei, kā sēžot aiz mašīnas divām tonnām dzelžu, neesi iesprostots kā vilcienā vai autobusā, un katra tava kustība ir ar nozīmi un tiek pamanīta.

ak jā, piedalījos arī sezonas atklāšanā (motopower.lv braucienā,nevis tanī, kas no zaķusalas startēja), fooorš :) braucu viens  no pirmajiem, kā jau  mazmotors :P

jāsaka, braukšana ar rolleri ir ļoti ērta pilsētā un piepilsētā. maksimālais ātrums ir ierobežots pie apmēram 95km/h (atkarīgs no pretvēja :)), bet nu īpaši ērts un efektīvs ro pie šāda ātruma vairs nav. tāpēc rīga-salaspils, ķengarags-jugla un āgenskalns-dienvidu tilts ir ērti maršruti, domājams ka tālāki gabali jau būtu nepārāk forši. un galvenokārt jāvaino fūres, kuras apdzīt ar šo aparātu ir gana bīstami un pagrūti. bet es to visu zināju, pirms pirku, tāpec viss pēc plāna!

prasmes jeb skilli

šeit un pie nākošās sadaļas zemāk (drošība) varētu sarakstīt lapas 200. vai 300. pat īsti nezinu, ar ko sākt.

man ne jausmas nebija, cik daudz būs jāiemācās, lai efektīvi un droši varētu braukt ar ro. ne mazākās. un tikai pateicoties daža laba ekstrēmās braukšanas kursu apmeklēšanai, internetā pieejamajai literatūrai un filmai moto-bībelei (skat zemāk), sak rasties minimāla sapratne, ko nozīmē stūrēt 2 riteņus. sapratne nebūt nenozīmē prasmes, tās vēl tikai sekos, bet teoriju pamazām apgūstu. tagad jāizdomā, ko tev pastāstīt, lai pieredzējušaki motobraucēji mani neizsmej. labi, stāstīšu, par ko esmu pats pārliecinājies.

prasmes – teorija

esmu sapratis, ka redzu tikai aisberga augšējo daļu, izbraucot ielās un skatoties, kā brauc citi. un “zem ūdens” ir vēl daudz un daudz ko mācīties, lai pavēlētu ro nevis viņš man. kāds nievājoši pasmaidīs – he, nu i sacepies džeks, kas tur ko ar rolleri nebraukt, sēdies un eeeeennnnn. mhm, piekritīšu, tu drīksti talāk nelasīt :) jo tas taču stāsts par nieka 125cc…

katrā ziņā es šai lietai pieeju nopietni, jo pēc tam, kad biju dzīvē pamēģinājis pamatlietas izpildīt uz sava rollera, redzēju, ka tās nostrādā un near ko ne sliktāk, kā uz moča, tāpēc viss notiek!

lasīt, skatīties un mācīties. tā ir viena fcuking laba dzīves gudrība dzīviem motobraucējiem. internetā ir vienkārši kaudzēm materiālu, kā jābrauc. ir arī daudz krepa, bet pelavas atsijāt nav grūti. lūk mans saraksts:

Twist of The Wrist II – video un grāmata. noskatījos video vienreiz, noteikti skatīšos atkal. šis ir must have katram motobraucējam!  kur atrast – paši ziniet :) stāsts par diviem keksiem, kas nopirkuši niknus aparātus, bet braukt neprot. nu gluži kā puse elvē egonu. iespēja mācīties kopā ar viņiem. eng.

Street Smarts - MotorCycle safety,  video pamācības drošai braukšanai pa pilsētu. apskata situācijas, kļūdas, interesanti! 3x 1h, eng.

Motoškola (tiem, kas atpazīst cyrillic) – krietns daudzumiņš īsu un interesantu pamācību, daļa pat ticama. jālasa krieviski, daudzaas vietas smieklīgas (visi autobusi ir veci un no tiem pil eļļa :D)

Un citi materiāli (Total control, Street strategies, Sport riding etc, atrasts via motopower.lv) – lasāmviela garajiem vasaras vakariem. Pats neesmu vēl pieķēries, bet vēl jau paspēšu…

prasmes – prakse

nu ko, salasīties daudz gudru grāmatu, protams, ir kruta, bet tam visam visai nosacīta nozīme, ja netiek izmēģināts praksē. ideāli – ja iziet attiecīgus kursus, tur dabūsi gan teoriju, gan pa trasīti pavirināt. ja kursos neiet un mācās pats (kā es), tad praksi iegūst ielās, stāvvietā, un jā, doma aizlaist uz trasi. jāsagaida tikai izdevīgs brīdis, un 333  – here I come. ceļu sargi jau iegādāti :P

manas prasmes

dažas lietas, ko esmu paspējis apgūt savā pagaidam īsajā motobraucēja karjerā, varbūt kādam noder. pielabojiet, ja kļūdos, turpmākais ir manis paša izdomājums, gribat ticiet, gribat neticiet :P

counterstīrings valda. ja gribas moci pagriezt pa kreisi, grieziet stūri pa labi. fizikas likumi tev palīdzēs saprast, šeit ir wiki paskaidrojums, izmēģināts, der! un principā visi materiāli, uzskaitīti augstāk, stāsta par šo stūrēšanu. pārbaudi , strādā pat uz ričuka (15km/h+). rekā jāņem līkums (iebraucam apakšā, izbraucam augšā):

izdzīvošanas instinkti. ir kādi 6 (vai 8) izdzīvošanas instinkti, kas nogalina, braucot ar moci. daži no tiem: iekrampēties stūrē, kad bīstami; fokusēt skatienu uz šķērsli, nevis vietu, kur apbraukt; bremzēt līkumā utt. par siem sīkāk stāstīs jums kursos instruktors un arī Keith Code savā grāmatā/filmā par twistiem un wristiem.  izbaudot šos instinktus, sapratu, ka lai labi brauktu ar moci, dažas izdzīvošanas dogmas ir jāatmet… mazliet jāatsalsts galvā, tāteikt :) lai izdzīvotu…

un visgrūtākais ir bremzēšana. joprojām esmu tāāāāālu no vēlamā rezultāta, jo ar ro/mo bremzēt ir, pirmkārt, bīstamāk nekā ar mašīnu (sabloķē riteni un celies no asfalta), otkārt, biežāk (drošībai) un, treškārt, tā  var būt panika un tad viss ir ļoti slikti. mācies bremzēt, bremzē strauji stāvvieta, trenējies, ko darīsi, ja nobloķēsi riteni, brauc ar pirkstiem uz priekšējās bremzes (96% bremzēšanas notiek ar priekšējām bremzēm), centies paredzēt bremzēšanu utt. viennozīmīgi bīstamākais manevrs motobraucējiem manuprāt. viens no sux pasākumiem, braucot ar ro. nepatīk.

pareizi izkoptas prasmes netikai paildzinās tavu dzīvi, bet arī padarīs braukšanu baudāmāku un ātrāku. diemžēl nāksies tevi apbēdināt, jo visu iemācīties laikam nevarēs neviens un nekad. bet labi ir tas, ka katra diena uz diviem riteņiem šīs prasmes ceļ.

drošība

drošība

drošība

saka, ka ir divu veidu motobraucēji:

“tie, kas jau nokrituši, un tie, kas vēl nokritīs. “

lai cik piesardzīgs braucējs tu arī nebūtu, ja brauksi ar moto, tevi apdraudēs. un tikai no tevis ir atkarīgs, cik viegli tu tiksi tam visam cauri.

godīgi sakot, līdz pat brīdim, kamēr pats sāku par šo lietu interesēties, nespēju saprast, kāpēc lielākā daļa motobrauceju vel ir dzīvi, puslīdz veseli un spēj paši pārvietoties. tagad, ieguldot neskaitāmas stunas sevis izglītošanā un braukšanā, sāku pamazām apjaust, kāpēc viņi vēl dzīvi. es nerunāju par haļavščikiem, dzimušiem laimes krekliņos, bet par nopietniem braucejiem, kas brauc ātri, ikdienā un daudz.

ir viens neapstrīdams likums motobraucējam: tava drošība ir atkarīga tikai no tevis. un pat, ja tev būs taisnība, un kļūdīsies cits, par savu drošību būsi attbildīgs tikai tu. pat, ja pēc noteikumiem un loģikas tam nevajadzēja notikt,

no tevis ir atkarīgs:

• kādā ekipējumā tu brauc
• kādā stāvoklī ir tavs aparāts
• cik daudz tu saproti, zini, paredzi
• cik pieredzējis esi braukt
• kur un kā tu brauc

no tevis nav atkarīgs:

• citu auto/moto vadītaju uzvedība uz ceļa
• citu braucēju ceļu satiksmes noteikumu ievērošana
• laika apstākļi un ceļš
• gadījums

laikam neturpināšu ar pamācībām, neesmu gana kompetents, toties varu paststāstīt, kā braucu un kā ir sanācis man. šis gan kādam var rasties noderīgs, jo motobraucējiem vairak kā jebkuram citam ir svarīgi mācīties no citu kļūdām, nevis savām.

jau pirmajās dienās nopirku sev jaku ar plecu/elkoņu bruņām, ķiveri, of course, cimdus. bija auksti un likās, ka tieši laikā… un tad sekoja divi kreši:

• viens – griežoties krustojumā, kad uz ceļa iznāca gājējs, un es maaaazliet piebremzēju ar priekšējām – PLJAK un uz asfalta (silly :D)
• otrs – braucot atslābinoties pa Salaspils ielu gar dzelzceļu un priekšā no krūmiem izskrēja suns (vai drīzāk kuce, šī vārda sliktākajā nozīmē). ja pirmajā ātrums bija zem 10, tad šoreiz virs 60km/h, un krešs man izmaksaja jaunu kiveri, labojamu portatīvo, kas bija somā, un nelielus ro remontdarbus. ap170ls kopsummā. un izmežģījumus un sasitumus.

jo īpasi pēc otrā kritiena, kad ieplaisāja ķivere, sapratu, ka katrs lats, ko ieguldi savā drošībā, ir labākais tava lata ieguldījums eva. eva eva. nebrauciet šortos.

vakar, btw, tiku pie jaunas ķiveres :) tā izskatās šādi:

ķiveres izvēle vien ir atsevišķa bloga raksta vērta, kaut vai tā iemesla pēc, ka ausis sāp joprojām pēc en-to podu piemērīšanas. šī ir no lētā gala (70Ls @motosports uz Dārzciema), bet man pieņemama. šņāc ņipri jau pie 50km/h, bet nu ēeeeeeeerta kā Shoe :) ķiveres, btw, “nāk” no 45 līdz 545ls, katram “pēc nopelniem”

protams, ķivere ir viens no svarīgākajiem aksesuāriem, bet labāk jau laicīgi padomāt par:

• jaku
• cimdiem
• biksēm
• zābakiem

nu, ja brauc ar moci. ar rolleri, izskatās, pietiek ar pirmajiem 2. protams, protams, ir vel ko pirkt (papildus bruņas mugurai u.c.), tas jau ekstrēmi. ārpus manas interešu zonas :)

atpakaļ pie drošības.

manas paša piezīmes sev, pie kurām pieturos, braucot ar ro:

• brauc tik ātri, cik proti, nevis, cik liek pārējie braucēji
• visi apkārt tev tevi neredz un nemāk braukt
• katrā neredzamajā punktā (blind spot) tevi sagaida briesmas
• Latvijas ceļu kvalitāte sūkā

neesmu pesimists, bet “hope for the best, prepare for the worse” nekur nav tik labi strādājis, kā braucot ar 2 riteņiem.

vēl svarīgas un ļoti svarīgas ir tādas lietas, kā ro/mo tehniskais stāvoklis (joprojām jānočeko priekšējās riepas spiediens, baigi čota sabloķējas ātri uz slapja asfalta), prasme sevi savaldīt (ar moci nav jāsteidzas, tāpat visur nokļūsi pirmais), un pieredze, pieredze un vēlreiz pieredze.

katru dienu izbaucot uz ceļa, saprotu, cik neaizsargāts es esmu pret apkārtejo vidi, cik nepieredzējis braucējs, un cik daudz dažādu figņu var notikt. apzināties to, manuprāt, ir pirmais solis cīņā ar veiksmīgu rezultātu.

brauc uzmanīgi. mācies un esi gatavs sliktākajam. atgādini to sev katru dienu. brauc droši.

…

par drošību jārunā un runā daudz, jo tieši drošība ir viens no iemesliem, kāpēc motobraukšana nav tik populāra, kā auto. tomēr zinošs, uzmanīgs braucējs ar pieredzi spēj paredzēt un izvairīties no 99% negadījumu. nu, vai 100.

izmaksas

labprāt padalīšos, cik tad viss kopā maksā. sākuma komplekts varētu izmaksāt:

• ro cena: (lietots) ~700ls
• ekipējums: jaka 45, ķivere 70, cimdi 20, u.c. sīkumi 15 = 150ls
• reģistrācija/octa: ~40Ls

šinī variantā kopā ~900Ls, ja pērk jaunu, nu, attiecīgi, ro cenas starpība. kā pamanīji, papildus izmaksas tomēr ir vērā ņemamas, tākā padomā laicīgi.

nu un regulārās izmaksas rollerim (salīdzinot ar manu 2.8 e39) gan ir pietiekami simpātiskas: 12.5Ls stāvvieta, apkope, lai arī biežāk, bet nu krietni lētak (aķītis jauns maksāja 14ls, cik nu tur vēl eļļa maksās). tākā par šo var neiespringt. vot bendžas patēriņš gan pagaidām mistisks, neticās īsti, ka 3l/100km, man liekas drīzāk uz 5 velk. to be confirmed.

kurp tālāk?

rolleris ir laba mācība katram, kas vēlas kādu dienu stūrēt vairāk kubikcentimetru nekā paša augums centimetros.  un man priekšā vēl ir daudzas jo daudzas mācības, pieredzes uzkrāšana un jaunas sajūtas!

protams, arī man ir vēlme pievienoties mo brauceju lokam, tomēr es nesteidzos, un ambīcijas mani netirda, ro pagaidām ir tas, ko es mācos pārvaldīt, un, kad būšu ticis galā, kas zin, varbūt kādu dienu vizināšos uz šādas smukas FZ6 Yamahas ;)

noteikti iesaku ieskatīties www.motopower.lv, uz šo brīdi, manuprāt, aktīvākā diskusija par un ap motobraukšanu! cheerz!

Tiem, kas nezin: sistēma gaužām vienkārša, ejam uz LMT un nopērkam pieslēgumu un modemu (pēdējo var pirkt arī ebajā, bet nu uzmanīgi). Izmaksas precīzi neatceros, bet nav nekāds kosmoss: SIMkarte jauna 5ls, pieslēguma maksa arī kaut kur 5ls, modema pirmā iemaksa ap 10ls, kopā man liekas iekļāvos 30niekā (bet goda vārds neatceros, +-)

Izvēlējos iBirojs Open, jo par 20ls iegūstam neierobežotu datu lejuplādes apjomu. Biju pamēģinājis arī iBirojs 9 (maksa par megabaitu 80santīmi), bet jau pāris stundu laikā limitu biju iztērējis. Pareizā izvēle ir iBirojs Open.

Tālāk ņemam portatīvo datoru, modemu, savienojam, uzinstalējam un palaižam (modema draiveri pašā modemā, jo tur iesprausta arī 16mb flashka). Manā gadījumā viss nostrādāja baigi labi pat uz Windows 7 BETA2 7000bilda .

Druscin gan piegļukoja video draiveris, bet atslēdzot megaultraero uz mierīgāku tēmu, viss strādā. No betas to negaidīju…

Ejam tālāk. Darba vajadzībās sanāca aizbraukt uz Igauniju, un, atpakaļ ceļā braucot, manā kalendārā bija iekritusi viena no miljards telefon-konferencēm. Pirms aizmirst par šo konferenci, izlēmu dot iespēju LMT un pārbaudīt LMT mobilo internetu darbībā - braucot mašīnā pa Via Baltika posmā no Ainažiem līdz Rīgai izmantot VoIP pakalpojumus ar LMT mobilo internetu, zvanot caur datoru. Igaunijā mēģināt negribējās, jo pat nezinot tarifus, sapratu, ka būs padārgi.

Apstājos uzreiz aiz robežas, ir tur Hesburgers tāds krodziņš + Neste. Pasūtīju ēdamo un ķēros pie konfigurēšanas.

Portatīvais ar papildus bateriju spēja turēt 5h, izmantojamais softs: Win7 + Office Communicator 2007 (OC). Tas pēdējais ir tāda enterprise rotaļļieta, diezgan smagnējs, bet pateicoties pēdējiem uzlabojumiem R2 versijā un mūsu kompānijas konferenču centra pārlikšanu uz VoIP, šis verķis strādā! un strādā ļoti labi! Pēc LMT softiņa informācijas, datu apjoms runājot ir 5 kbps up un tikpat down! Vienīgi konekcijas brīdī gan apēd savu pusmegu, bet labi, tehniskos sīkumos neiedziļināšos.

Vēl nesagaidījis Hesburgera veselīgo hesburgeri, iekāpu mašīnā un piedarbināju sindikātu. Viss labi, starts, logins, un tad čiks – Errors :( Mēģināju vēlreiz un vēlreiz, nekā. LMT negrib konektēt:” cannot connect to remote host”. Nu nav, nav, braucam tālāk.

Nākošais stops: Salacgrīvas Statoils. Mēģinam vēlreiz. Un atkal kļūda … :( jau gatavs padoties, papētu sīkāk – un… ko tu neteiksi, LMT konekciju lodziņā biju sajaucis un mēģināju piekonektēties pie vecā iBirojs 9. Paskatos izvēlnē un – jā, ir arī iBirojs Open. Klik, autorizācija un .. jeee!

Konekcija ir!

Iepētot tehniskos parametrus: signāla stiprums 96%, 3G. Telefona 5 strīpiņas datus apstiprina.

Ķēros klāt pie nākošā posma: OC piekonektēšanas pie zvanu centrāles Īrijā. Klik, klik – ir! “Welcome to conference calling center. At any time during this message …” lieliski! Austiņas uz galvas (diemžēl vadiskas austinņas, kad pirku, kaut kā neaizdomājos par Bluetooth variantu, a vajadzēja). Ievadam paroli un …

“Hello, is that you, eena007″? man jautā balss tepat blakus.

“Yes! From the middle of nowhere” es atbildu :D Es sarunājos ar cilvēku Kanādā. Pats būdams Salacgrīvā. Un abi esam sazvanījuši Iriju. Forši, ne?

Pēc brīža, kad beidzot apvaldīju savu sajūsmu par tehnoloģijas brīnumiem, iedarbinu mašīnu, un ar datoru uz blakussēdētāja krēsla, austiņām uz galvas un sajūsmu vēderā, sāku ceļu uz Rīgas pusi.

Konferencē sāk sarasties kolēģi no centrālaustrumeiropas, es tik smaidu, stūrēju un klausos… Zīme “Salacgrīva”, 100km/h, un konference ausī. Bet… mans prieks nebija ilgs. Burtiski pēc pāris minutēm un nobrauktajiem km ārpus Salacgrīvas, zona strauji kritās, 3g nomainījās uz EDGE, tad arī EDGEs signāls palika vājāks, vājāks un … konference pārtrūka. Braucot mēģināju uzzvanīt centram, nekā, signāls pārāk vājš, nemaz nesazvanīju. Pēc brīža izrubījās arī pats LMT pieslēgums.

Disconnected.

Braucu un skatos gan telefonā gan datorā, vai nebūs izmaiņas. Un jā! Klikts – atkal pilnas 5 EDGE iedaļas. Braucu tālāk, pamazām krītas. Nemaz nemēģināju iezvanīties, sapratu, ka prieks tāpat nebūs ilgs. Braucot caur mežu, uz brīdi pazuda zona pavisam (mobilajam gan, gods kam gods – mazāk par 1 strīpiņu nebija nekur), tad atkal – blakus tornis un 5 EDGEs. Par brīnumu pagriezienā uz Limbažiem (man liekas, ka tur, not sure), parādījās pat 3G! Jau sapriecājos :) un atkal aplauziens, kā mežs un māju nav, tā arī EDGE nomirst. Un tas, protams, VoIP sakariem absolūti neder. Baidījos pie sevis, vai vispār ir iespējams nepārtraucot sesiju, pārslēgties starp diviem torņiem. Bet nu klausaties tālāk.

Ik pa brīdim uzmetu skatu LMT mobilās konekcijas softam:

Ekrānšāviņš izdarīts tagad, rakstot šo rakstu, bet re, apakšā kreisajā stūrī ir pieejamais konekts.

Braucu un braucu un braucu, un vairs nestājos malā, jo vienīgais mēģinājums izgāzās, tā arī nobraucu līdz pat Carnikavai (tas ir tur, kur braucot pa Saulkrastu pusotrjoslas šoseju pārbrauc pāri tiltam pār Gauju), metu malā autobusa pieturā, un zvanīju vēlreiz (lai iezvanītos ir jāievada parole, to nevaru izdarīt braucot). Jāsaka, ka pirms tam, kā tiko pa Via Baltica pabraucu garām Saulkrastiem, “pingoju” konferenci, konekts bija, es liku robotienei atkārtot izvelni, nu – vienvārdsakot – turēju pie balss. Un bija, ar nelieliem pārtraukumiem, var teikt no pašiem Saulkrastiem. Tomēr domāju ka divpusējs konekts nebūtu nostrādajis.

Anyway, apstājos pie Carnikavas.

Zvanu, konference vēl nav beigusies, iezvanos veiksmīgi, izslēdzu mikrofonu, un startēju tālāk Rīgas virzienā. Braucu, klausos, viss kārtībā. Bet saprotu, ka tuvojas torņa darbības lauka beigas un ar interesi gaidu, kas notiks. Parādās metāliska pieskaņa balsīm, apraujas, klusums … pēc 5 sekundēm tomēr atdzīvojas! Urāaa! Būšu sasniedzis zonu, kur torņi gana tuvu viens otram vai arī signāli ir stipri! Un nebiju kļūdījies. Sākot ar šo punktu, klausījos konferenci visu ceļu līdz pat mājām Rīgas mikrorajonā. Jā, ik pa brīdim sakari pārtrūka uz pavisam nelielu brīdi, arī Rīgā, īpaši internetam nepatika jaunā Dienvidu tilta estakādes. Bet citādi – perfekti!!!!

Kas perfekti?

Bezmaksas mobilas sarunas bezgalīgi!!!

Nav bezmaksas? 20Ls? Ha!

Kā mani noinformēja draugs bulgārs, ar ko sazvanījos tāpat caur OC, stāvot sastrēgumā Rīgā – Skype foršais serviss ļauj neierobežoti zvanīt uz Latvijas numuriem par 4$ mēnesī :) 22ls un runā bezgalīgi. Runā mobili. Brovsē, kačā, meklē, voipo …

Izbraukājos riktīgi par Rīgu, sazvanījos ar kolēģi Maskavā (īstenībā ārpus Maskavas dāčā), testēju, brīžiem tomēr daudzstāvenes un elektrības līnijas pačakarē sakarus (vizinājos gar Biķernieku mežu), bet nu vienalga – tas strādā! Gribēju, bet nesanāca uzzvanīt emuāram.lv uz Live Messangeri VoIP (kur tu vispār esi darba laikā?!), domāju, arī tas strādātu (tātād par brīvu visiem). Vai Skype (vienīgi klīst baumas, ka Skype apēd trafiku nenormāli, bet nu Rīgā tā nebūtu problēma).

Nu tad secinājumi ir sekojoši:

1. Tā IR nākotnes tehnoloģija  v i e n n o z ī m ī g i !
Mobils un webā – tā jau ir tagadne, tomēr ātrums un stabilitāte nav massvarīgi. Cilveki, lietojiet mobilo internetu (bites, tele2, lmt, vienalga!), attīstīsim šo tehnoloģiju kopā!

2. LMT intnernets atbilda manai ekspektācijai. Nu, varbūt nedaudz pārsniedza. Es tomēr biju cerējis uz nepārtrauktu, lai arī mega vaju signālu vicaur no Igaunijas līdz Rīgai. Tā arī bija, bet tikai 80-90% no ceļa, ar ko pietiek epastam, bet nepietiek balsij. Bet Rīgā viss kārtībā – 3G ir norma. Good job!

3. Tehnoloģijas maina mūsu dzīvi. Mana darba specifika ir tāda, kāda tā ir (daudzas lietas notiek remote), un šī konkrētā tehnoloģija noteikti mainīs manu dzīvi. Tā jau mainīja :) Kāpēc rakstīt epastus birojā, ja to var izdarīt saulītē parkā? :)

Viss.

Ticu, ka katram nopietnākam auto vadītajam nācies saskarties ar auto “piepīpēšanu” – vainu prasot vainu dodot. Arī pašam nesen sanāca (prasīt), izdomāju papētīt, kā tas jādara pareizi. Un he – izrādās, ka ir tomēr noteikumi, kurus labāk ievērot pareizai auto “piepīpēšanai”.

Ir dažādi varianti, te būs manējais, apstiprināts un vienkāršs, samēra drošs mašīnītei, bet prasa mazliet uzmanības.

Kā es darīju līdz šim.

Nu kā, kā, sabrauc blakus, izslēdz abas tačkas, sasprauž vadus, iedarbina “donoru”, pagaida biku, un darbina “mirušo”. Donors tikmēr var uzmest papildu apgriezienus, palīdzet “mirušajam” mosties. Vienkārši, darbojas. Bet izrādās ne gluži pareizi.

Kā pareizāk jādara.

Fiška kur – jaunajiem auto modeļiem ir ĻOTI jūtīga elektronika, un darot “kā es līdz šim” pastāv liela iespēja:

• radīt kļūdas “mirušā” kompī vai pat nokaut elektroniski jūtīgākās detaļas
• nokaut “donora“  ģeneratoru! :O

Tāpēc pareizi ir jādara šādi:

1.  nostādam abas mašīnas blakus, piekabinam vadus “donoram“
2.  neizslēdzot “donoru“, kabinam vadus pie “mirušā” (!!! Uzmanīgi nesajauc vadus :D)
3.  padarbinam “donoru” uz paceltiem apgriezieniem minūtes 10-20
4.  noņemam vadus no “mirušā” (“donoru” var slāpēt)
5.  startējam “mirušo” vienu pašu

Tikai tad, ja nesanāk pielaist “mirušo” pēc šāda principa, bet braukt ļoti gribās, tikai tad var startēt “mirušo” vienlaikus ar darbojošos “donoru” (izlaižam punktu 4. un daram 5. kopā ar strādājošu “donoru“).

Galvenais iemesls, kā jau rakstīju, ir sprieguma svārstības un aizvien jūtīgākā un svarīgākā auto elektronika, kas brūtālo piepīpēšanu var arī nepārdzīvot.

Vēl noteikti var pāršķirstīt auto manuāli (jaunajiem auto tie parasti ir saglabājušies) un palasīt, ko ražotājs par to visu saka. Šim rakstam ir tīri informatīvs raksturs un nekādas atbildības :)

Peace.

PS nepērciet piepīpēšanas vadus Maximā.

Lai būtu kāda loģika manā stāstījumā, sakārtošu rollerus pēc cenas, un došu katram savu personīgo novērtējumu pēc 9 baļļu skalas: 1 – slikti, 9 – ideāli, ņemot vērā parametrus tādus kā cena, dizains un tehniskais risinājums. Un jā, runāšu tikai par 125cc motorolleriem. Aiziet!

1. Kawasaki tirgotais Derbi GP1 Racing 125. Ievērtē oficiālo motorollera mājaslapu.

Dream-rolleris! Dizains, tehniskie dati, ērtums, kvalitāte … BET! Cena.
Maksā šis prieks 2 700Ls. Mhm, nepārlasījies, gandrīz 3k ls jeb 4k eur.
Verdikts: garām. Novērtējums: 5
Kāpēc? Tāpēc, ka par 3k ls mūsdienās var nopirkt vasaras māju, automašīnu vai 2 līdzvērtīgus rollerus. Joprojām dizainiski paliekot līderos, šis agregāts tomēr tehniski netur līdzi (karburators nevis iešprice), un cena ir pārāk kosmoss. Paldies nē.

2. Peugeot Jetforce.  Tuvākais webā atrodamais apraksts Peugeot UK lapā.

Skaistulis! Kaut arī neliels (apsēdos ar saviem 190cm uz viņa izstādē ķīpenē, nu, līdz ar galiem), tomēr nenormāli stilīgs un ērts. Nekādu gan papildus megafīču nebija.
Maksā: krietni virs 2000ls, precīzi nezinu, jo 125cc nebija pieejams, bet pēc pricelista aptuveni uz 2600Ls varētu vilkt.
Verdikts: garām. Vērtējums: 5
Kāpēc? Tāpēc, ka īstenībā nemaz nezinu, vai šādu 125cc Latvijā var nopirkt + cena … Nu cmon, atkal gandrīz 3k ls. Smieklīgi. Un atbilde uz jautājumu “ar ko viņš tik labs” bija “tu paskaties kur ražots!”. Sorry, ar to man nepietiek.

3. Gilera manuprāt modeļa nosaukums bija Runner ST 125. Šeit Latvijā pieejamo Gilera motorolleru izvēle.

 Un atka viens must-have. Dizains un kvalitāte noteikti ir Gilera priekšrocības, mocītis ir gana liels priekš manis (atgādinu, esmu 1.90m), pietiek vietas diviem, iet ar savu karboratoriņu uz 100… baigi labais!
Cena: izstādes laikā (krīze?) bija ap 2000+ latiem, ja nemaldos.
Verdikts: labais! Novērtējums: 7
Kāpēc? Dizains un kompaktums iepatikās, arī cena izstādes laikā bija laba. Tomēr karburators 125cc + 2kls=… still dārgi. Šeit maksā par dizainu, ja ir nauda, value pret cost der!

4. Honda PS 125i. Links uz Latvijas motorollera dīleri.

Intersants, tehnoloģiski advancēts verķis. Pieejams dažādās krāsās, kvalitatīvs + firma! (hoooooondaaaa!). Viss būtu labi, ja vien ne šis dizains … uzsēžoties pats neredzi, bet rolleris=taburete. Māaaaazliet pietūnēt dizainu un būtu tops! Inžektors!
Cena: pēc veba spriežot ap 3k EUR = 2k Ls. Krīzes cena varētu būt zemāka.
Verdikts: var padomāt. Novērtējums 6.
Kāpēc? Tehiski ļoti pievilcīgs mocīc, arī Honda’s kvalitāte garantēta. Ja godīgi, manu reitingu iespaidoja mazkvalificētais Honda’s centra darbinieks, kurš atsaucās uz aicinājumu pastāstīt par motorlleriem, bet beigās es viņam stāstīju vairāk, kā viņš man. Žēl, ka pat krīzes laikā pārdevēji neiespringst iepazīt savu preci. Par rolleri – neglīts! Citādāk ņemams, bet cena druscin par augstu. Hondas reklāma taču jāatpelna.

5. Daelim S1. Oficiālu saitu neatradu (korea..) bet te links uz SS sludinājumu nu vietējo pārdevēju.

Nepārāk izdevies attēls (šeit vēl viena rollera bilde). Ko lai saka, Korejas kvalitāte ir jūtama, bet vispār baiks izskatās nopietns. Ir iešprice, ērts sēdēšanai arī maniem metrdeviņdesmit, dizains iedvesmo (bet neaizrauj), + krīzes cena nav slikta.
Var nopirkt par: 1900Ls
Verdikts: njemams. Vērtējums: 7.
Kāpēc? Patika man rollera vienkāršība, arī kvalitāte. Lielisks tehniskais risinājums! (elektroniski balansētas bremzes, iešprice).  Nedaudz uztrauc servisa iespējas un cena nav maza. Labs value for money.

6. PGO G-Max. Iekš LV motorolleris ir nopērkams.

Labs! Draugs ar tādu brauc jau 2 gadus un ir ļoooti apmierināts. Lielisks dizains (taivāniešiem tomēr sanāk!), laba kvalitāte, neslikti tehniskie rādītāji. Tomēr karburators (lielāks patēriņš pie mazākas jaudas). Un cena nav kosmoss.
Nopērkams par: 1600Ls
Verdikts: der! Vērtējums: laikam 8.
Kāpēc? Izbraukājot un izstaigājot desmietiem rolleru pārdošanas vietu, sapratu, ka PGO Gmax nav slikta izvēle. Kāds var teikt, ka 500ls nespēlē izšķirošu nozīmi, varbūt, bet 500ls ir 500ls, un šī atšķirība ir jūtama: 25% (2k pret 1.5k). Dizains tiešam labs (attēlā jaunākais modelis uz 2009. gadu Latvijā), arī karburators strādā neslikti (uz 100 iet stabili).

7. Keeway Hacker. Latvijā šis nopērkams Skūteru centrā.

Ķīna. Lēti. Bet jāatzīst – stilīgi! Riktīgs kompromisa varians “gribu bet nav naudas” gadījumam. Jāsamierinās ar mazāku jaudu (oficiālais max ātrums 83kmh pret vidēji 100kmh līdzīgiem ne-ķīnas ražojumiem), bet toties cena! Krīzes cena zem 1k ls! Vietas pietiekami, izskatās OK, ir pat krāsu izvēlne, un paturot prātā mūsdienu tūninga iespējas … :)
Cena: 990ls
Verdikts: varbūt. Vērtējums: 7
Kāpēc? Tāpēc ka cena. Atkal un atkal atgriežos pie stulbā rādītāja - izmaksas. Šis ķīnas brīnums nebūt nav augstākā tehniskā pilotāžā, bet par saviem 900+ latiem – spēcīgs agregāts. Nebūtu draugam PGO, par kuru labāks jānopērk man (:P), ņemtu šo.

Kopsavilkumā.

Apskatīju es tikai tos mocīšus, uz kuriem varēju uzkabināt savus 190cm, tikai tos mocīšus, kuriem kvalitāte un jauda kaut tuvu atbilda manām izlepušajām prasībām. Apkārt ir dučiem citu variantu, bet tos nepiedāvāju, nav vērts tērēt laiku. Tāds nu šobrīd, uz 2009. gada vasaru ir tas piedāvājums motorolleru izvēlē. Iešprice maksā virs 2k ls, dizains arī prasa savu. Kawasaki ir kosmoss, ķīna – lēti. Viss kā filmā. What you pay is what you get.

Ko ņemtu es?

Varbūt izklausīsies mazliet banāli, bet … iemīlējos Gilera. Relākais, ka pirkšu ir PGO.