Es <3 Swedbank
Ak, cik labi, ka esmu saistītjis savu dzīvi ar Swedbank – manu lielo Dzīves Banku! Esmu viņiem parādā tuvākos 25 gadus, apjoms – nav svarīgi, daudz. Ņēmu, jo zināju – tā ir pareizi un nožēlot to nenāksies, jo bankai esmu svarīgs! Mēs dzīvojām draudzīgi un saticīgi gadus 10, es – maksāju viņiem savu algu un procentus, viņi – dāvāja man dzīvokļa remontu, izglītību, vairākus lietotus auto. Šķita, šī idille būs mūžīga ….
Un tad nāca KRĪZE! Latvijā gaidīta (gan citos vārdos saukta, piemēram, “Smagā Piezemēšanās”), pasaulē tik pēkšņa, krīze pārsteidza arī mūs ar Swedbanku. Cirta nežēlīgi un jau pēc brīža sieva, viena no ģimenes pelnītājām, palika bez darba. Jo valstij nav naudas. Mana cīņa joprojām turpinās, esmu devis sparīgu pretsparu, iegūdam paaugstinājumu darbā, cīnos, exportējot savus pakalpojumus, lai nebūtu tik ļoti atkarīgs no mūsu mazā Latvju dīķīša. Atsakos no dažām ērtībām (paldies Baltcom TV, bija jauki! un “Lai dzīvo Super Ghetto!”)
Jautāju: ”kā iet tev, Swedbank?
Dzirdu atbildes: diemžēļ 60miljonu peļņa šogad nespīdod, daudz jāiegulda uzkrājumos neglītajiem kreditoriem. Bet turos! Ak jā, nāksies pacelt nedaudz kredītlīniju likmes, un protams, naudiņas, ko aizdot vairs nav, bet citādāk – turamies! Bet pats svarīgākais, saka Banka, mēs nākam pretīm krīzes skartajiem!
“Mēs darīsim visu, lai palīdzētu cilvēkiem pārvarēt radušās grūtības”, saka SB
Nu ko, padzirdējis par tādu laipnību no bankas puses, esmu sajūsmā! Banka mani nav pievīlusi pat tik grūtā laikā! Paldies tev! Banka, banka, palīdzī man!
“Vari, lūdzu, atlikt pamatsummu manai hipotēkai, ” es jautāju, cerot ietaupīt 1/3 ikmēneša maksājuma
Un tad sākās…
Smaids bankas sejā izdzisa, pret mani tika vērsts auksts epastu virknējums: “aizpildi lūdzu šo, atsūti lūdzu šo”. Jautāts – izdarīts. Zvans! Runājam, man visu daudz ko skaidro, esmu nedaudz samulsis. Stāsta par izmaiņām manās likmēs, stāsta par jauniem %, par komisijām, neko nesaprotu…
Šodien saņēmu piedāvājumu :)
Ja godīgi, visdrīzāk to nelasīšu, atļaušos tikai jums visiem nocitēt dokumentu sarakstu, ko mana Dzīves Banka vēlas no manis redzēt parakstītus:
1. aizdevumu līguma grozījumi (pieliekam klāt punktu, ka varam mainīt savas likmes, ja KRĪZE turpināš)
2. hipotēku līguma grozījumi (tik daudz jālasa… O! Šķīrējtiesa 1 tiesneša pārstavībā- urāaa! noteikti vel kaut kas…)
3. galvojuma līgums (sieviņ, piedod, tu tagad arī ar visu atbildi :D)
4. vienošanās ar galvotāju (sieviņ, piedod, tu tagad nedrīksti neko uz krīta pirkt, pirms ar manu Dzīves Banku nesaskaņosi. tikai 25gadi…)
5. vienošanās par aizdevumu neņemšanu (tas pats uz mani attiecas. + ka viņi var jebkuru summu rezervēt manā kontā kredītu apmaksai)
6. šķīrējtiesas līgums ar mani (“paužot savu brīvu gribu, bez viltus, maldības un spaidiem, savstarpēji apspriežoties (savstarpēji apmainoties viedokļiem)…. cik skaisti, patīkami, PATIESI vārdi!)
7. šķīrējtiesas līgums ar manu otru pusīti (piedod, sieviņ, tagad ČISTA VISS!)
…
pamatsummu atliek uz 6 mēnešiem
ietaupu 100ls mēnesī
pēc 6 mēnešiem ietaupu 50ls mēnesī
samaksāju 75ls komisijas maksu
…
Tagad sēžu, domāju, ko man viņiem atbildēt? Kāpēc mani nepamet sajūta, ka mana Dzīves Banka mani vairs nemīl? Kādēļ mani vajā aizdomas, ka parakstot šos papildus 7 dokumentus, ieslīgšu KRĪZĒ vēl tikai dziļāk? Ko es darītu, ja man NEBŪTU izvēles?
Vai tas ir NORMĀLI?
____________________________________
atruna. visi skaitļi, vietas, cilvēki, bankas un dokumenti ir izdomāti un patiesībā nepastāv. tas bija mans sapnis. un es neesmu es, un zirdziņš šis nav mans. nekas nav patiesība. nekur nav patiesības.
