A kategorijas iegūšanai vajag vismaz 21  gadu, vai arī 20, bet pirmstam 2 gadi jānobrauc ar ierobezoto A.

A kategorijai obligāts ir gan teorijas eksāmens (pat ja ir B kategorija), gan braukšanas eksāmens. attiecīgi – obligāti jāapmeklē kāda moto skola, kas izsniegs papīru par pabeigtu teoriju un praksi.

 
 oficiālā informācija:

 http://www.csdd.lv/?pageID=1091008605

 visu šito es sarakstīju 2011. gada sezonā, un lietas mainās diezgan strauji, tākā nočekojiet, ja lasat rakstu pāris gadus velāk.

Teorija

kopš šīs 2011. gada sezonas teorija ir obligāta, 30 jautājumi CSDD kopā ar citu kategoriju mācībniekiem. Es teoriju mācījos:

a) kursos motoskolā. Elīna stāstīja labi un iecietīgi, tomēr veiksmīgam eksāmenam ar to par maz. drīzāk izstāsta trikus un tipus, kā pareizi braukt eksāmenā, kuras ceļa zīmes jaatcerās, kā jānovieto mocis uz brauktuves utt. nedaudz izstāsta par moča uzbūvi un darbības principiem, ekipējumu. interesanti.

b) trafaretu grāmatiņā. galvenais tūlis :) tur ir gandrīz viss, ko CSDD eksāmena laikā var uzprasīt. gandrīz – man bija viens jautājums, kura grāmatiņā nebija. grāmatiņa izskatījās šāda:

A kategorijas trafaretu grāmatiņa

ceņņiks arī vēl palicis, 6,31- :)

c) CSDD testa eksāmenā http://csnt.csdd.lv/ jautrs veids, kā pārbaudīt savas teorijas iemaņas. drīkst pieļaut 3 kļūdas (tāpat kā oficiālajā CSDD eksāmenā). tikai uzmanīgi! webā jautājumi griežas pa riņķi ar nedēļas rotāciju, t.i. vienu nedēļu būs vieni jautajumi, pēc nedēļas – citi. nezinu, kurš tā izdomāja, bet nu es šajā tūlī pavadīju diezgan laika. tik daudz, kamēr varēju atbildēt uz visiem 30 trīs reizes pēc kārtas ar 0 kļūdām :)

nu tas arī viss. tiem, kam nav B, noteikt vajadzēs palasīt arī aprakstu grāmatiņu par zīmēm un skaidrojumiem, es iztiku.

ar teoriju ir forši tas, ka, savācot visus vajadzīgos dokumentus (aprakstīšu zemāk) un samācoties teoriju, to var nolikt atsevišķi no braukšanas. derīga laikam gadu, pa gadu jāpaspēj izbraukt un nolikt otra eksāmena daļa.

tālāk jau viss delo tehniki, aizbraucam uz CSDD, samaksājam kasē, dzīvā rinda (es nepierakstījos iepriekš), sēžamies pie datora, spaidam atbildes, dabonam kā es: 30/30 pareizas ;) pati eksāmena kārtošana, protams, arī ir pilna ar trikiem un špikiem, bet par to lai stāsta motoskola.

kopumā teoriju atkārtot bija svētīgi, nemaz nezināju, cik daudz es nezinu! godīgi? esmu “par”, lai teorijas eksāmens ir jākārto katrus 10 gadus arī B kategorijai, sasistu dzelžu un kritušo būtu daudz mazāk.

Papīri

uz teorijas eksi var doties tikai tad, kad ir savākti sekojoši dokumenti:

- medicīniskā izziņa (rozīgs papīrītis), kurā atzīmēts (neizsvītrots) arī A burts, izdod komisija, easy un diezgan formāls pasākums, es izgaju Veselības centrā 4, prasīja pusotru stundu.

- pirmā palīdzības kursu apliecinājums (samarieši, anniņa utt), diezgan laikietilpīgs pasākums, no kura es izvairījos. tiem, kam ir derīga šī apliecība no B kategorijas laikiem, tā derēs arī kārtojot A. pat ja apliecība ir pazudusi, uzzvaniet uz CSDD 67025707, uzprasiet, dažiem (kā man) šīs apliecības bija piereģistrētas CSDD datubāzē, attiecīgi atkārtot nav nepieciešams.

- apliecinājums, ka noklausīta teorija motoskolā.

te oficiālā CSDD lapa: http://www.csdd.lv/?pageID=1165913725

tātad ar šo pietiek, lai kārtotu teoriju.

braukšanas eksāmenam papildus nepieciešama apzīmogota un instruktora parakstīta karte ar braukšanas reizēm.

Braukšanas mācība

uhhh!!!! visa pasākuma jautrākā daļa :) :) :) es izbaudīju katru braukšanas mācību reizi, nav ar ko salīdzināt sajūtu, ko rada izgriezta ručka :)

braukšana, saprotams, sākas motoskolā, jāiemācās ir ne vairāk ne mazāk izbraukt 8 figūras un izturēt ~30minūtes pilsētas satiksmē. neiedziļināšos visos sīkumos, negribu atņemt darbu instruktoriem :) labu priekšstatu par braukšanu var iegūt, paskatoties oficiālos CSDD A kategorijas video, šis tas tur ir novecojis, bet kopumā iespaids būs.

CSDD ir noteikts minimālais braukšas reižu skaits, bet tas varbūt svarīgi tiem, kas braukt prot, man ar to nepietika, kautkur viņu mājaslapā var atrast, vai uzprasiet intruktoriem. man vajadzēja … 6 braukšanas reizes jeb 12 mācību stundas (45minūtes), minimālais, manuprāt, bija 8 mācību stundas. Goblins (tā sauca manu instruktoru) un arī citi moto instruktori apvieno divas mācību stundas vienā braukšanas reizē, tapēc vizinājos nevis 12 reizes pa 45minūtem, bet 6x pa 90 minūtēm. ir ok.

re, ar kādiem močiem mācījos braukt pirmajās reizēs

nekad nebūtu domājis, ka ar moci var izbraukt kaut ko tik šauru kā lēnā čūska (viena no figūrām), godīgi sakot, pat ar rolleri nemāceju izbraukt pirms tam :) bet treniņi dara savu, un beigās viss sanāca. par eksi biš vēlāk.

pirmās pāris reizes pagāja mācību laukumā (tas aiz Olimpijas pie automazgātuves), kādā trešajā vai ceturtajā reizē palaida ielās. ot tas bija jautri :) gadu biju nobraukājis ar rolleri, praktiskās iemaņas man bija, bet Goblina sarkastisko balsi “no kuras joslas tu griezies!!!” izdzirdēju jau trešajā braukšanas minūtē :) izrādās, ka nedrīkst arī pārbraukt nepārtrauktajai, nedrīkst pārkārtoties uz gājēju pārejas, nedrīkst uzreiz iebraukt 3šajā joslā, nedrīkst, nedrīkst, nedrīkst … fak! tā PĒC NOTEIKUMIEM pabraukt reāli nespēju. pat ļoti saņemoties – NESPĒJU! fantastiska sajūta, saprotot, cik noteikumus ikdienā pārkapju. es un vēl 300 000 citu Latvijas autobraucēju.

pizdjec, es jums teikšu :D

es arī skaidri apzinājos, kur ir problēma. biju nobraucis mēnešus 6 katru dienu par Rīgu ar rolleri, kur noteikumus diktēja izdzīvošana, tagad no manis prasīja to izdarīt pareizi. rekur arī shēma, kur teorija pirmo reizi satikās ar realitāti un mani gandrīz nonesa dāmīte pelēkā mazlitrāžā. es – sarkans, dāmīte – zila, abi ceļi – vienvirziens, virāža manā trajektorijā ir Goblina ierosināta (“KUR TU TAGAD APSTĀJIES!!!”), tagad tur ir luksofors, bet princips tas pats. 

Meža ielas un Raņķa dambja krusts

īss razklads: piebraucam pie krustojuma, luksoforā aizliedzošais sarkanais, komanda rācijā – pa kreisi. nu es arī pieticīgi pirmajā josliņā nostājos, Goblins nolamā, pārkārtojos uz kreiso joslu (atceraties, no vienvirziena pa kreisi jāgriežas no malējās kreisās – mocim vēl arī joslā jāatrodas malējā kreisā pozīcijā), tikmer man blakus pirmajā joslā pieripo tantuks, visi draudzīgi stāvam, gaidam zaļo. iedegās, es, kā noteikumos atļauts, nogriežos pa kreisi un ieņemu pirmo joslu, un tikai ar acs kaktiņu pamanu, ka damočka veic tieši tādu pašu pagriezienu pa kreisi, tajā paša joslā, kur es, starp mūsu transportlīdzekļiem mazāk par metru palika, kad viņai pieleca.

stāsta morāle: tur izskatījās, ka abas joslas aiziet pa kreisi, bet tā nebija. gan es, gan dāmīte to pieņēmām par pašsaprotamu un, domāju, tur ikdienā kļūdās vēl daudzi un daudzi braucēji. būtu braucis “pēc sajūtām”, avārijas situācijas, iespējams, nebūtu bijis, tieši šādas (kad mašīna man iebrauca sānā) noteikti nebūtu bijis.

tā īpašā sajūta, ka braucot pēc noteikumiem, es reāli riskēju ar savu veselību un dzīvību, mani nepameta visu mācību laiku. labi, ka kaut kur blakus riņķoja instruktors uz sava moča, bet es kautkā esmu pieradis paļauties tikai uz sevi … anyway, tas cits stāsts.

vēl viens gadījums, kad Goblins (sarkanā bultiņa), rādīja man, kā pareizi apgriezties braukšanai pretējā virzienā regulējamā krustojumā, ja uz ceļa ir tramvaja sliedes, un jānogriežas no pirmās joslas (nevis sliedēm). zilā bultiņa ir padomju varenības apliecinājums jeb automašīna KAMAZ, kurai  bija dziļi piedrāzt, ka krustojumā uz pareizu nogriešanos nostājies mocis … jāpiebilst, ka es tur veicu manevru ātri un nesapīgi, bet īsti neiebraucot krustā, bet nu tā – lai glābtu savu veselību. attiecīgi Goblins man rādīja, kā ir pareizi, rezultātā vēroju moča un kamaza sarunu un dūru vicināšanu. c’est la vie.

Maskavas un Puškina ielu krustojums (netālu no Centrāltirgus)

skaidrs ir viens, lai noliktu eksāmenu ir jāmāk braukt tā, lai varētu nolikt eksāmenu. diemžēl tas man pieleca biš par vēlu; par to tālāk. tikai nepadomājiet, ka es tagad mudinu visus braukt nepareizi un “pēc sajūtām”, tomēr fakti runā – braukšana pēc noteikumiem var būt bīstama jūsu veselībai.

braukājos, trenējos, katru reizi, izbraucot pilsētā, pārkāpu saujiņu noteikumu, tipiskākie: nepārtrauktās, ceļa nedošana gājējam, nepazīstami vienvirzieni, kurus redzēju pirmo un pēdējo reizi mūžā, precīza iebraukšana joslās utt. nekā krimināla, sīkumi, katrs sīkums – eksāmens beidzies.

sakačājos, un pierakstījos eksim.

Braukšanas eksāmens

stresiņš nepajokam (vēl tagad nesaprotu, kāpēc), lietus (of koz), uzkāpjam uz melnā kawas, saregulējam hēbeļus, pārbaudam gaismas, aiziet laukumā. iesildījos, kā jau tiku mācīts, aiziet figūras. čūska – done! astotnieks – fail! astotnieks – done! laipa – done! apbraukšana bremzējot – done! ātrā čuska - done! apbraukšana nebremzejot – done! stops – done! vārti – done!

rokas trīc, bet sejā smaids, padiskutejām ar inspektoru par tiem 2cm, kur riepa braucot STOP bija uzbraukusi uz baltās līnijas (lija, ibio), un dodamies ielās.

viens pagrieziens, otrs pagrieziens un trešajā pagriezienā mans eksāmens beidzās. re, kā es nokļūdījos:

Bauskas un Skaistkalnes ielas krusts

sarkanais es, zilais – mācībnieks smagais. kā jau Goblins mācīja, apdzenam … un ausī “pagriežamies pa kreisi, pa kreisi”. man bija pāris sekundes izdomāt, ko darīt, biju blakus kraviniekam, jānogriežas pa kreisi, bļin, bija vai nebija te vienvirziens … liku uz melnā, izkrita sarkanais. nav tur vienviziens, paldies par uzmanību. visu pārejo maršrutu nobraucu bez nevienas kļūdas, bet kuru tas interesē. vismaz ne csdd robot-cilvekus.

diena, maigi izsakoties, sap***a, viss slikti. nedēļu pacietos, pusstundu izbraucu ar Goblinu, un eksi nokārtoju vien ar nedaudz pārsniegtu ātrumu. ar CSDD puisi pat nerunāju, robotiem jūtu tāpat nav. un jā, lija :)

Izmaksas

jau reizes trīs man prasīja, cik tas viss prieks maksāja. pricelists zemāk (cenas noapaļotas bez komata)

•  medicīniskā apliecība 0 ls (parasti 15 ls) – bija derīga no B kategorijas
•  reģistrācija autoskolā un teorija 20ls (ar skidku, var būt ap 40-50 ls)
•  samarieši 0 ls (parasti ap 22 ls) – ieskaitīja iepriekšejo
•  teorijas grāmata – 6ls
•  teorijas eksis CSDD 9 ls 
•  braukšana pie Goblina 6x17ls = 102 ls + 5 ls, dārgākā prieka sastāvdaļa
•  braukšanas eksis CSDD 33ls x 2 = 66ls (mana laža, normāli džeki samaksā valstij tikai 33)
•  tiesību maiņa 16 ls
•  community sajūta – priceless :)

kopsummā man tas izmaksāja 224 Latvijas latu, ja nekā nav, bet noliek ar pirmo reizi – 241 ls. daudz kas atkarīgs, cik braukšanas reižu būs nepieciešams. katrs mēs tomēr individuāli un tā.

Pēcvārds

nu dikti interesanta padarīšana tie moči. kaut kas no pārākuma, kaut kas no riska, kaut kas no brīvības un adrenalīna, spēks un ātrums, nopietnība un skarba realitāte, nu te var sarakstīt vēl un vēl, bet tik un tā izjust to var tikai izbraucot, kaut vienu reizi, kaut instruktora pavadījumā…

mācījos es 1. motoskolā teoriju, viņu pašu Ģirts (parasti zināms kā Goblins) instruktors, rispekt un tā. Goblins ļāva pabraukt arī ilgāk, kad bija tāda iespēja, laikus sarunāt easy, sorry, ka pačakarēju statistiku, un alko no manis jau pavisam drīz :)

tagad priekšā nākošais posms. nomainīt rolleri uz moci. šovasar.

brauciet uzmanīgi!

kurai ir uzlikts jumts!

tehniski runājot: valcprofila skārda jumts, profils MP-20, krāsa RAL9004, MAPE pārklājums, ražots Latvijā.
cilveku valodā: izlocīts skārda jumts melnā krāsā!

tagad īsumā, kā nonācu tieši līdz šādam rezultātam.

jumta veids
jau kad sāku plānot mājas izmērus, bija jāzin jumta slīpums, kas, savukārt, bija atkarīgs no pārklājuma veida (atkarībā no pārklājuma, tas ir jātaisa stāvāks, vistrakāk ir ar īstajiem dakstiņiem, kas ir tik smagi, ka plakanu jumtu vienkārši salauž). vispārīgi izpētot, nonācu pie izvēles: skārds vai šindelis.

šindelis ir tas bituma zigzags ,ko klāj vienu otram virsū, izskatās šādi:

skārds  – dažādi izlocīts krāsots bleķis:

izrēķinot naudās, sanāca, ka skārds iznāk lētak (jo šindelim apakšā vajag gan latas, gan OSB plāksnes, a skārdam OSB nevaig). izturības ziņā abi līdzīgi, skārds skaļāks lietus laikā, toties šindeli var sabojāt krītoši zari utt. bet – kad izvēle ir grūta, ņemu lētako.

ražotājs
ranilla, ruuki … šie vārdi man neko neizteica pirms sāku meklēt jumtu. tagad zinu: Firma! somijā (ja nemaldos) ražots skārds, tik tālu iegājies tautā nosaukums, ka pat jumta veidu sauc par ranila jumtu. papētīju cenas K-rautā, njaaa, ap 5ls kvadrātmetrā lētākais!!! bet paziņa ieteica pirkt tepat Latvijā uzražotu (iespējams, no lētāka ķīnas skārda), būšot gana labs. Ieteica uzreiz SIA “Avotiņi”, sazvanījos, sarunāju aizbraukt, tas tepat Ķengaraga pusē pie Slāvu apļa, nu ja kādam vajag, atradīsiet www.avotini.lv. vienīgi dikti smieklīgi, ka tajos avotiņos NEVIENS nerunāja latviski :D pilnīgs slāvu bizness ibio, bet man pofig, kamēr tur labi un lēti. starp citu bija gan labi, gan lēti, un atveda kā sarunāts (jautrs gruzīnu šoferis :D) un ko sarunāts. tākā rispekt un tā. ak jā, speciālā cena melnās krāsas BP-20 profila jumtam: 3.19Ls kvadrātmetrā! btw, ir arī Ranilla jumtiņs par 12ls/m2… tiem, kam naudu vistas neknābā.

šādi dabā jau uzlikts un mazliet aprasojis  izskatās manis izvēlētais jumta profils:

jumtnieki
tagad, kad biju atradis, KO likt uz jumta, bija jāsaprot arī, KAS to darīs. par laimi draugs tiktikko nesen bija uzlicis jumtu arī savai mājai, tāpēc ieteica džekus, sakarīgus un par normālu naudu. ziniet, par spīti krīzei, šādi ieteikumi ir zelta vērti! un – puiši nelika vilties! ja kādam vajag, rakstiet, padalīšos ar telefonu.

izmaksas
jumtnieks Haris visu nomērīja un sarēķināja, un precīzi pierakstījis izmērus (kas manā gadījumā bija 13 loksnes, 500 skrūves un vēl  7 tekošie metri skārda), devos uz ABOTNHNEM./\B, kur atstāju savus sūri grūti pelnītos 290ls. tas kopā ar gruzīna darbiņu atvedot. Haris ar savējiem paprasīja 120Ls par darbu (sanāca zem 2ls/m2, bet jāatceras, ka man jau latojums un plēve bija uzlikta, kas ir vismaz 0.5ls/m2 vērts). vēl 50Ls samaksāju skārdniekam, jo Haris lūdza nepirkt vis visas vējmalas un jumta kores jau gatavas, betgan nopirkt vienkārši skārdu, kuru tad cits meistars izloka. vot i izlocīja man par 50ls…
kopā: 290+120+50=460Ls

kopumā jumts bija samērā ez, vairāk pētīšanas nekā darīšanas, bet visai padārgs prieks. vēl tik jāuzliek notekas un šis posms būs pabeigts. bet to nākošgad.

nākošais plāns vēl šogad: apsist sienas ar OSB. kā tikko - tā uzreiz ziņošu, joprojām plz stay tuned ;)

celt māju īstenībā ir riktīgi forši! forši ir domāt, kā būs, forši ir pirkt materiālus, forši ir celt pašam, saraut skabargas rokās, vakarā nogurušam iekrist gultā pēc garas, padarītiem darbiem pilnas dienas, forši ir skatīties, kā citi tev palīdz celt (parasti par naudu :P), forša ir sajūta, ka tava ikdiena rada kaut ko paliekošu, noderīgu un tādu, kā patīk tev! radīt ir patīkami!

savu māju sāku celt kā hobiju, ceļu celšanas pēc, nevis tāpēc, ka nav kur dzīvot. un vispār dzīvē līdzsvaru vajag, tāpēc 6miljrd. datorstundas kautkā jāmēģina atsvērt ar fizisku darbu svaigā gaisā. un arī vienkārši daba rulez ;)

bet tas viss filozofija. sajūtas. ar tām māju vien neuzcelt! kā tad ir ar finanšu pusi? a vot nekā :P šai mājai kredītu neņemu un bankām parādā nepalikšu, uzcelšu no tā, kas man “atlec” pēc bargās kundzes Švedbankas 15.datuma. tātad praktiski ne no kā..

sakot, ka pagājušas jau divas sezonas, domāju divus gadus. sāku 2008.gada pavasarī, šogad ir jau 2009.gada rudens. vēl viss nav galā, bet tuvu tam, atlicis vien jumts, un, ja paspēšu, sienas… ja kāposts pietiks heh

karoče plāns uzcelt sev vasaras māju pa lēto, lai patīk gan process, gan rezultāts.

kā es sāku

ar lāpstu!

nu labi, pirmstam paņēmu rūtiņu papīru un pildspalvu un uzzīmēju pamatu shēmu. shēma ir pazudusi, bet tur nekā tāpat nebija, paralelograms ar izmēriem metros – 6×7. kaut kā šitā:

fakts tāds, ka sāku rakt, vēl pirms datorprojekta, pirms visa :D zināju tikai izmērus, bet rakt gribējās ļoti! nu tad arī raku… easy!

tikai daudz vēlāk cien. Eliks iepazīstināja mani ar Google Sketchup, kas kopā ar manu Microsoft Windows arī bija vienīgie datorlīdzekļi, izmantoti projektēšanā. sīkāk vēlāk.

pamati (gads 2008.)

pamati īstenībā ir vienkārši. ja vien negrib sarežģīt ar Zinātni. a jā, starp citu, Zinātnes manā rakstā nebūs :P neesmu profesionālis un nevienam dzīvot nemācīšu. uztveriet šo kā daiļliteratūru nevis paraugu, kā jādara.

back to pamati. nu ko tur stāstīt, izmērīju ar nostieptu aukliņu (ari pa diagonāli, lai vismaz leņķi taisni :D), saspraudu mietiņus un ņēmos rakt!

rakām ilgi un daudz (sievastēvs man palīgos, divatā…), pārrakāmies līdz nelabumam, bet neko, beigās 30cm plata un 50cm dziļa grāvs iezīmēja mājas pamatus!  svarīgi ir norakt melnzemi līdz grantij (vai gruntij, hmm), nu kamēr ciets. jāizrok nafig visi kūdras iegulumi utt, lai māja stāv stingri.

vienu gan zināju simptpunkti: pamatiem jābūt labiem, precīziem un stabiliem! ja pamati sūdīgi, tāda būs visa māja.

un tālāk panesās betonēšana. aplasijām visus tuvākos kaimiņus, laukus, ceļmalas no akmeņiem, lieliem maziem visādiem, lai tik mazāk cementa jālej, tāpat tika izmantotas visas tuvumā un tālumā esošas trubas un armatūra utt. viss tika sagrūsts pamatos.

vislielākā jeb…čakars bija ar tiem dēlīšiem, kas jānoliek paralēli pamatu grāvij vajadzīgā augstumā, vajadzīgajā platumā un garumā un tikai tad var liet betonu. tos naglojot un mērot vien pagāja dienas. taupot materiālu un vienkārši nepārbesījoties, nelikām uzreiz dēļus visapkārt pa perimetru (vajadzētu gan daudz dēļu, gan daudz laika un pacietības, un nekā no tā visa, kā var saprast, mums nebija :P), bet gan pa gabaliņam, ļaujot nožūt un turpinot nākamajā dienā utt.

tad pati betonēšana ar šādu aparātu:

un arī vienkārši vanniņā ar lāpstņu (oldschool variants). darbs smags, ilgs, un iet uz priekšu lēnām. kāpēc es te tā iespringu ar aprakstu par pamatiem, tāpēc, ka betonējot arī pagāja viena vasara. jep, pamatiem vien vajadzēja vasaru, protams, protams, kā jau teicu, darot to ar baudu :) piekūstot bet neizbesījoties. ne katru dienu, bet ļoti bieži. anyway, darba tur daudz, un kad beidzot bija ieliets, nomērīts, samērīts, pārmērīts, izmērīts, piemērīts, vēlreiz nomērīts un tad izmērīts vēl pirms pēdējo reizi nomēra, pamati bija pabeigti!

pamatiem izmantoti (aaaptuveni, gads pagājis, neatceros):
- aptuveni 30-40 maisi cementa (ap 4ls gab)
- nezin cik tonnas laukakmeņu (simply ietaupam cementu)
- smilts (krava izmaksāja 80ls, bet pat pusi neiztērēju, jaucu 1:3 cements:smilts)
- dēļi nedaudz (bija uz vietas)
- armatūra (arī sameklēju visu kas rūsē un metu iekšā,stūros svarīgi sagrūst)
- betonmaisītājs (aizlienēts)
- sīkumi visādi, naglas, virves, mietiņi.
- bendža, of kors utt.
naudas ziņā: kadi 200-300ls. visas vasaras garumā tas nav daudz, piekritīsiet. daudz vairāk bija darba, un sāpīgu roku, un kāju un muguras.

ak jā, svarīgi iebetonēt arī skrūves, uz kā vēlāk piestiprināt koka pamatus!!!

ar to arī noslēdzās pirmais posms manā projektā “ceļu māju” un galvenais secinājums: īsti vīri cementē!

tā pamati izskatījās ziemā:

karkass (gads 2009.)

pienāca nākamā vasara un kopā ar to nākošais posms celtniecībā - mājas karkass. būvēšu stāvbūvi (to sapratu kad jau karkass bija pabeigts), tāpēc vajag dēļus. cik? a bez poņas, kaut ko kaut kur saklausīju un nopirku, aptuveni 2-3 kubus. sory par neprecizitātēm, biju tikpat gudrs, cik, iespējams, jūs, bet dēļiem ir viena laba īpašība: tie nekad pāri nepaliks! saimniecībā tos var izmantot daudz un dažādi, tāpēc sākumā pasūtīju uz duru, cerot ka pietiks, šādus dēļus:

150x50x5000 (jeb 5 metru garas, 5cm biezas un 15cm platas) bruses mājas pamata korpusam   ~2 kubikmetrus

100x25x5000 (5 metru garus bet šaurākus un plānākus) dēlīšus jumta latojumam  ~ vienu kubikmetru

ilgi kasiju galvu un štukoju, kā lai uzceļ karkasu, galvenais – jumtu! kasiju, kasiju, mērīju, zīmeju un plānoju, un izplānojos, ka vēl jāpaplāno.  Nujau talkā ņēmu Google Sketchup. Pirmais par šo brīnumu aprakstījis mans domubiedrs Eliks savā blogā, pie reizes uzzīmejot manu būdu :) Apskaties, ir labais :)

nu un arī es pēc pāris dienu darba Sketchup’ā nonācu pie tīri glīta dizainiska atainojuma manam topošajam lolojuma. Daži ekrānšāviņi:

tomēr šoreiz zināšanas man par labu nenāca, un pēc ilgām pardomām un izsvērumiem, saminstinājos un nolēmu lūgt palīdzību karkasa celšanā. izlēmu par labu radiem, jo krīze un tā… neiedziļināšos vai tas labi, vai slikti, bet fakts tāds.

nu un tad, nepagāja ne mēnesis (īstenībā daudz mazāk, divas nedēļas) un hops, hops māja gatava! meistari strādāja gana pavirši bet ātri, un ar nelielām lažām (pārsvarā visām manis izlabotām vēlāk), karkass bija gatavs!

re, cik smuki tagad tas viss izskatījās!

skaidrs, ka ar maniem sakotnejiem 3 kubiem dēļu nepietika, tika iepirkti vēl papildus 3 (2 ar resnajām brusēm, un 1ns ar 100×100 brusām grīdai, oi par to atsevišķs stāsts).

es tagad laikam neiedziļināšos, kā viņi cēla, un kas jāņem vērā, vien atzīšos, ka Google Sketchup tiešām manu dzīvi atviegloja, ļaujot precīzi izplānot logu augstumu, attālumus, pat jumta slīpumu (palasot netā izdomāju ka 12° būs OK), tākā viss “delo tehniki”. protams, ik pa brīdim celtnieki pienāca pie manis ar jautājumiem “a šito cik lielu” utt, tad sadrukāju visādus Sketchup ekrānšāviņus, sarakstiju visus iespējamos ciparus celtniekiem priekšā un bija miers uz brīdi. kamēr neaiztrieca vēl pēc naglām :)

viennozīmīgi šis posms bija daudz grūtāks gan plānošanas, gan realizācijas ziņā, kā arī daaaaaudz naudietilpīgāks par pamatu liešanu. bet nu rezultāts lika pasmaidīt, beeidzot tas viss sāka izskatīties pēc mājas!

kad celtnieki bija pabeiguši, savu naudu saņēmuši un aizbraukuši, ķēros pie lažiņu labošanas (ar viņiem cīnīties – nervus pazaudēt, es labāk pats, da i interesanti!), pats saskrūvēju grīdas speciālos leņķos, nostiprināju jumtu virs ailes istabā utt. un pēc kādas nedēļas vai divām – jeee, esmu ļoti apmierināts ar rezultātu!

karkasam izmantotais:

dēļi.

vidēji 80-120ls kubikmetrā (neimpregnēti, šogad lētāki)
pirmā dēļu krava izmaksāja ap 400ls (120ls kubā dēļi + atvešana). nauda – no pārdotā vecā labā bumera… re, kāds tas izskatījās:

bet viss kas notiek, notiek uz labu, un tā nu mans bumers atdzima manā mājā. ceru, pārmantos arī tā garu: nekaunīgu, pašpārliecinātu, spēcīgu un ātru. hmm, a varbūt arī nē : P

otrā krava jau lētāka, 85ls kubikmetrā nu un atvešana, vēl 300ls..

kopā dēļos ap 700ls
citi štrunti (leņķi, naglas, skrūves,kondensāta plēve utt): kādi 100-200ls
kopā: 900ls. nu teiksim “ap štuku”
darbs: 400ls
kopā visas mājas izmaksas uz šo brīdi: 1700Ls
not bad imho

tas šobrīd ir arī viss, cik tālu esmu ticis. māja ir zem plēves jumta, un jau tuvāko nedēļu laikā tiks arī zem īsta, forša skārda (Ranilla tipa) jumta, ražota tepat Latvijā. šodien pat biju apbraukāt pārdevējus, cena ap 3.70ls kvadrātmetrā. ir ok!

ja kādam nejauši lasot rodas ieteikumi, ļoti labprāt tos uzklausīšu: kā ietaupīt, kā izdarīt ērtāk, kā pareizāk! paldies jau iepriekš!

stay tuned, turpinājums sekos!

Daram tā:

1. Идём на http://www.translate.ru/ (Онлайн переводчик ПРОМТ)
2. Вводим в окошечке англо-русского перевода фразу:
Our cat gave birth to three kittens – two whites and one black.
(Нормальный перевод: Наша кошка родила трех котят – двух белых и одного черного.)
3. Жмём кнопку “Перевести”
4. Наслаждаемся результатом!…

Ticu, ka katram nopietnākam auto vadītajam nācies saskarties ar auto “piepīpēšanu” – vainu prasot vainu dodot. Arī pašam nesen sanāca (prasīt), izdomāju papētīt, kā tas jādara pareizi. Un he – izrādās, ka ir tomēr noteikumi, kurus labāk ievērot pareizai auto “piepīpēšanai”.

Ir dažādi varianti, te būs manējais, apstiprināts un vienkāršs, samēra drošs mašīnītei, bet prasa mazliet uzmanības.

Kā es darīju līdz šim.

Nu kā, kā, sabrauc blakus, izslēdz abas tačkas, sasprauž vadus, iedarbina “donoru”, pagaida biku, un darbina “mirušo”. Donors tikmēr var uzmest papildu apgriezienus, palīdzet “mirušajam” mosties. Vienkārši, darbojas. Bet izrādās ne gluži pareizi.

Kā pareizāk jādara.

Fiška kur – jaunajiem auto modeļiem ir ĻOTI jūtīga elektronika, un darot “kā es līdz šim” pastāv liela iespēja:

• radīt kļūdas “mirušā” kompī vai pat nokaut elektroniski jūtīgākās detaļas
• nokaut “donora“  ģeneratoru! :O

Tāpēc pareizi ir jādara šādi:

1.  nostādam abas mašīnas blakus, piekabinam vadus “donoram“
2.  neizslēdzot “donoru“, kabinam vadus pie “mirušā” (!!! Uzmanīgi nesajauc vadus :D)
3.  padarbinam “donoru” uz paceltiem apgriezieniem minūtes 10-20
4.  noņemam vadus no “mirušā” (“donoru” var slāpēt)
5.  startējam “mirušo” vienu pašu

Tikai tad, ja nesanāk pielaist “mirušo” pēc šāda principa, bet braukt ļoti gribās, tikai tad var startēt “mirušo” vienlaikus ar darbojošos “donoru” (izlaižam punktu 4. un daram 5. kopā ar strādājošu “donoru“).

Galvenais iemesls, kā jau rakstīju, ir sprieguma svārstības un aizvien jūtīgākā un svarīgākā auto elektronika, kas brūtālo piepīpēšanu var arī nepārdzīvot.

Vēl noteikti var pāršķirstīt auto manuāli (jaunajiem auto tie parasti ir saglabājušies) un palasīt, ko ražotājs par to visu saka. Šim rakstam ir tīri informatīvs raksturs un nekādas atbildības :)

Peace.

PS nepērciet piepīpēšanas vadus Maximā.

Skaties uz meiteni:

Jautājums: uz kuru pusi viņa griežas?
Atbilde: uz abām, atkarībā no tā, ar kuru smadzenes puslodi tu tobrīd domā. Iespējams arī mainīt griešanās virzienu .. ;)

Ja viņa griežas pulksteņa rādītāja virzienā, tu izmanto labo smadzeņu puslodi, ja pretējā – kreiso.

Karoče ir tā!

1. smēķēšana ir atkarība, ko atbalsta tabakas industrija lai nopelnītu.
Wiki par šo saka:

“Laws around the world now often have some restrictions on smoking but, still 5.5 trillion cigarettes are smoked each year. “

Pieņemot, ka Latvija tāda vidēji dārga zeme, viena ciga vidēji maksātu 1ls/20gab=5sant.  Industrijas apgrozījums = 5 500 000 000 000 * 0.05ls= 275 miljardi lati gadā. Latvijas valsts iekšzemes kopprodukts 2008. gadā 8.3 miljardi. Tātad uz citu “kaifa” un atkarības, cigarešu tirgotāji gadā uztaisa līdzvērtīgi 33 latvijas valsts visu iedzīvotāju saražotajiem produktiem un pakalpojumiem.  Protams, ir arī izdevumi, bet cipars tāpat gana iespaidīgs.

Ir vērts nogalināt dēļ 275 miljardiem?

2. smēķētājus topī, ka atmest ir grūti. Kāpēc? Nezinu, kāpēc, es pats “zināju”, ka tas ir nenormāli grūti, praktiski neiespējami ar pirmo reizi.  Ziniet? Tie ir meli! Lasi tālāk :P

3. interesanti video no aizliegtā jutuba. fanam, tā teikt …

un

BU! bailīgi, ne? hahahaha, njaa, nu man no tādiem galīgi bail nebija, forši jau paskatīties bet nu, tas taču ar mani nenotiek :P

Labi. Pietiks. Ko darīt?

1. Sagribēt izbeigt
2. Aiziet uz grāmatnīcu
3. Nopirkt Alena Karra grāmatu “Kā viegli atmest smēķēšanu”
4. Izlasīt
5. Padomāt, vai pielēca.
6. … tad redzēsi :)

Rekā izskatās svarīgākā grāmata tavā dzīvē:

Nobeigumā varu pastāstīt savu “storii”. Pīpēju kā jau normāls vidusmēra pacans kopā ar visiem krutajiem pagalma džekiem no 15 gadiem. Ap 25 sapratu, ka nerulle, mēģināju atmest, gadu nesmēķēju, piedzima meitiņa :) kādu dienu pamēģināju, eu, kruta, un atkal nopīpēju pāris gadus tā, ka pat nepamanīju. Taču zemapziņa grauza, kaut kas tirdija prātu, ka nav labi tā, kaut kas nav īsti ok. Trinos kā blusains suns ap sētas mietu, negribēju vēlreiz “atmest”, jo zināju, cik tomēr viegli ir “at-atmest”. Ko lai dara?

Nostaigāju ar slēpto vēlmi kādu pusgadu, kamēr kolēģis neiedeva augstākminēto grāmatu. Pavīpsnāju, njaa, grāmata nu būs tas, kas mani glābs. Ha!

Un tad saķēru gripu, kad klepus, slikti, temperatūra un citi nepatīkami blakus efekti, kas aizkavēja mani no tik svarīgas smēķēšanas.

Un tad nu aiz “reāli neko darīt” pašķirstīju grāmatu, kam  bija mani jāizārstē … lol. smieklīgs sākums, amerikāņu (dīvaini, Alens ir anglis) bullshits utt. Bet uz vidu ielasījos un sapratu, ka kaut kas tur ir.

Un tas “kas” bija fiška, ka nevis tu esi vājš lohs, kas atkarīgs un nomirs, ja neatmetīs, bet gan tu esi stiprs, bet pret tevi ir visi tev apkārt, lai tikai tu turpinātu smēķēt (lasi – maksāt naudu un veselību). Lasīju tālāk un lēnām apjautu to, kas man līdz šim pietrūka…

 Nav jēgas man te pārstāstīt, nevarēšu, izlasi grāmatu.

Beidzu pīpēt un pat nezinu drīz laikam gads bet tam vairs nav nozīmes. Uz šī grābekļa vairs nekāpšu, naah, vēl ir daudzi citi, kur nav kāpts :)

Spēle: http://bloxorzgame.com/

Akmenis ripo attiecīgi par vienu (ja guļ) vai par diviem (ja stāv vertikāli) lauciņiem. Lai trāpītu caurumā, jau laikus jāizštuko stratēģija. Vēlāk akmeni varēsi dalīt uz pusēm, parādīsies mazāk noturīgas grīdas utt. Spēle aizrauj. Vēl fīča: vari pierakstīt līmeņa kodu, un vēlāk atsākt no līmeņa, ar kuru pabeidzi.

Screens:

1.  Meklējam Čaku Norisu!
veram vaļā google.lv, rakstam meklētāja logā: “find Chuck Norris” (bez pēdiņām) un spiežam “Es ticu veiksmei” pogu. Izlasam kārtīgi rezultātu :)

2. Mazliet rupjības …
veram vaļā google.lv, rakstam meklētāja logā: “aizķepis rievu” (bez pēdiņām) un spiežam “Meklēt” pogu. Skatāmies ieteikumus…

3. Un atkal google iesaka…

… spied uz bildes, izvēlies vietu (Search: Riga, Latvia), izvēlies ieroci, zoomo un … BOOOM