Mani interneta memuāri

brīnums notika un šopavasar es kļuvu par  šī aparāta laimīgo īpašnieku :)

izvēli palīdzēja izdarīt mana ro tirgus izpēte, krīze un @Eliks ar saprātīgo cenu un neatlaidīgo topīšanu! un jā, mocis netika izskatīts kā variants, tagad saprotu, ka ļoti pareizs lēmums. 125cc, 2007.gads, Taiwāna, 95km/h, B kat.

šodien ir pagājis tieši apmēram un tikai mēnesis, kopš es daru To. kopš esmu Tā sastāvdaļa un Tas, savā ziņā, ir mainījis manu dzīvi. izklausās pārspīlēti nopietni, bet nu tā ir… pozitīvi un savādāk :) īstenībā tu tiešām daudz mācies, pirmkārt jau – pats par sevi, ja gribi droši braukt ar iekšdedzes dzinēju uz diviem riteņiem.

un stāsts ir sekojošs …

ikdiena

jau vairak kā mēnesi neesmu stāvējis tramvajā, jau vairāk kā mēnesi neesmu trinies gar tantukiem un swaipojis savu etalonu. tāpat arī autobuss, trolejbuss, taksis….pat auto :)  nu mans otrs tuvākais draugs pēc datora – rolleris, ir aizvietojis sabiedrisko transportu un izdarījis to gana veiksmīgi. un piedrāzt lietu (sāku braukt pirms moto sezonas atklāšanas 24. aprīlī), piedrāzt +6 grādus, tāpat uzkāšu elvē autobraucēju nepieredzei  – ikdiena bez ro jau škiet jocīga. par ērtumu nemaz nerunājot: prasmīgi braucot, sastrēgumu vairs nav.

parkings

vot par ko jāpadomā, braucot ar ro, ir: kur viņu atstāt. ir biš raustīgi atstāt uz ielas, pat pieskatot, jo nav tālu jāmeklē, cik ļoti urlas un citi fakeri kāro iehavot šo devaisu, un vēl “krīze” kad “noziedzības līmenis pieaug” un “mūsu policijas bezspēcībā” vainojam “piešķirto līdzekļu samazinājumu”… karoč parkins ir svarīgi. mājās iztieku ar maksas stāvvietu (heh… bet nu labāka varianta man nav), darbā, par laimi, ir slēdzams pagalms (tas gan rocks!). pārējās vietās vien varu ieteikt neatstāt tiešā mašīnas piebraukšanas zonā (piebrauks, iemetīs busiņā un ciao), kā arī neatstāt nepieskatītu ilgi un viena un tai pašā vietā. vispār labāk neastāt.

ķēdes? :D

 

braukšana

oooo jeeee mmmmm aahhhhh :P beigt var no priekiem, jo braukt ar diviem ir 2x krutāk kā ar četriem, jo sevišķi, ja mudaki netraucē, un suņi piesieti… visiem iesaku! ar ričuku jau ir kruta, ar ro ir vēl daudz, daudz, daudz foršāk! nu to nevar aprakstīt, to var tikai izbaudīt…. un pēctam pārsēsties uz mašīnu atpakaļ ir borring, easy un pensionāriem :)

un vēl foršāk ir braukt ar diviem, mo vai ro, vienalga, bet divata, tur pat nevajag īsti mērķi, ņem un mauc, un atrodi un brauc tālāk … zaķusala līdz pat atdurei, berģi līdz ezeram, rumbulas dārziņi līdz daugavai… iebraukt var pilnīgi visur, pat tur, kur īsti nevar ieiet. rocks! un nē, es nerunāju par dabas liegumu izbraukāšanu :P

ja ārā ir 20+ °C un spīd saule, grūti atrast foršāku izklaidi, kā sēsties un braukt… tu esi daudz tuvāk realitātei, kā sēžot aiz mašīnas divām tonnām dzelžu, neesi iesprostots kā vilcienā vai autobusā, un katra tava kustība ir ar nozīmi un tiek pamanīta.

ak jā, piedalījos arī sezonas atklāšanā (motopower.lv braucienā,nevis tanī, kas no zaķusalas startēja), fooorš :) braucu viens  no pirmajiem, kā jau  mazmotors :P

jāsaka, braukšana ar rolleri ir ļoti ērta pilsētā un piepilsētā. maksimālais ātrums ir ierobežots pie apmēram 95km/h (atkarīgs no pretvēja :)), bet nu īpaši ērts un efektīvs ro pie šāda ātruma vairs nav. tāpēc rīga-salaspils, ķengarags-jugla un āgenskalns-dienvidu tilts ir ērti maršruti, domājams ka tālāki gabali jau būtu nepārāk forši. un galvenokārt jāvaino fūres, kuras apdzīt ar šo aparātu ir gana bīstami un pagrūti. bet es to visu zināju, pirms pirku, tāpec viss pēc plāna!

prasmes jeb skilli

šeit un pie nākošās sadaļas zemāk (drošība) varētu sarakstīt lapas 200. vai 300. pat īsti nezinu, ar ko sākt.

man ne jausmas nebija, cik daudz būs jāiemācās, lai efektīvi un droši varētu braukt ar ro. ne mazākās. un tikai pateicoties daža laba ekstrēmās braukšanas kursu apmeklēšanai, internetā pieejamajai literatūrai un filmai moto-bībelei (skat zemāk), sak rasties minimāla sapratne, ko nozīmē stūrēt 2 riteņus. sapratne nebūt nenozīmē prasmes, tās vēl tikai sekos, bet teoriju pamazām apgūstu. tagad jāizdomā, ko tev pastāstīt, lai pieredzējušaki motobraucēji mani neizsmej. labi, stāstīšu, par ko esmu pats pārliecinājies.

prasmes – teorija

esmu sapratis, ka redzu tikai aisberga augšējo daļu, izbraucot ielās un skatoties, kā brauc citi. un “zem ūdens” ir vēl daudz un daudz ko mācīties, lai pavēlētu ro nevis viņš man. kāds nievājoši pasmaidīs – he, nu i sacepies džeks, kas tur ko ar rolleri nebraukt, sēdies un eeeeennnnn. mhm, piekritīšu, tu drīksti talāk nelasīt :) jo tas taču stāsts par nieka 125cc…

katrā ziņā es šai lietai pieeju nopietni, jo pēc tam, kad biju dzīvē pamēģinājis pamatlietas izpildīt uz sava rollera, redzēju, ka tās nostrādā un near ko ne sliktāk, kā uz moča, tāpēc viss notiek!

lasīt, skatīties un mācīties. tā ir viena fcuking laba dzīves gudrība dzīviem motobraucējiem. internetā ir vienkārši kaudzēm materiālu, kā jābrauc. ir arī daudz krepa, bet pelavas atsijāt nav grūti. lūk mans saraksts:

Twist of The Wrist II – video un grāmata. noskatījos video vienreiz, noteikti skatīšos atkal. šis ir must have katram motobraucējam!  kur atrast – paši ziniet :) stāsts par diviem keksiem, kas nopirkuši niknus aparātus, bet braukt neprot. nu gluži kā puse elvē egonu. iespēja mācīties kopā ar viņiem. eng.

Street Smarts - MotorCycle safety,  video pamācības drošai braukšanai pa pilsētu. apskata situācijas, kļūdas, interesanti! 3x 1h, eng.

Motoškola (tiem, kas atpazīst cyrillic) – krietns daudzumiņš īsu un interesantu pamācību, daļa pat ticama. jālasa krieviski, daudzaas vietas smieklīgas (visi autobusi ir veci un no tiem pil eļļa :D)

Un citi materiāli (Total control, Street strategies, Sport riding etc, atrasts via motopower.lv) – lasāmviela garajiem vasaras vakariem. Pats neesmu vēl pieķēries, bet vēl jau paspēšu…

prasmes – prakse

nu ko, salasīties daudz gudru grāmatu, protams, ir kruta, bet tam visam visai nosacīta nozīme, ja netiek izmēģināts praksē. ideāli – ja iziet attiecīgus kursus, tur dabūsi gan teoriju, gan pa trasīti pavirināt. ja kursos neiet un mācās pats (kā es), tad praksi iegūst ielās, stāvvietā, un jā, doma aizlaist uz trasi. jāsagaida tikai izdevīgs brīdis, un 333  – here I come. ceļu sargi jau iegādāti :P

manas prasmes

dažas lietas, ko esmu paspējis apgūt savā pagaidam īsajā motobraucēja karjerā, varbūt kādam noder. pielabojiet, ja kļūdos, turpmākais ir manis paša izdomājums, gribat ticiet, gribat neticiet :P

counterstīrings valda. ja gribas moci pagriezt pa kreisi, grieziet stūri pa labi. fizikas likumi tev palīdzēs saprast, šeit ir wiki paskaidrojums, izmēģināts, der! un principā visi materiāli, uzskaitīti augstāk, stāsta par šo stūrēšanu. pārbaudi , strādā pat uz ričuka (15km/h+). rekā jāņem līkums (iebraucam apakšā, izbraucam augšā):

izdzīvošanas instinkti. ir kādi 6 (vai 8) izdzīvošanas instinkti, kas nogalina, braucot ar moci. daži no tiem: iekrampēties stūrē, kad bīstami; fokusēt skatienu uz šķērsli, nevis vietu, kur apbraukt; bremzēt līkumā utt. par siem sīkāk stāstīs jums kursos instruktors un arī Keith Code savā grāmatā/filmā par twistiem un wristiem.  izbaudot šos instinktus, sapratu, ka lai labi brauktu ar moci, dažas izdzīvošanas dogmas ir jāatmet… mazliet jāatsalsts galvā, tāteikt :) lai izdzīvotu…

un visgrūtākais ir bremzēšana. joprojām esmu tāāāāālu no vēlamā rezultāta, jo ar ro/mo bremzēt ir, pirmkārt, bīstamāk nekā ar mašīnu (sabloķē riteni un celies no asfalta), otkārt, biežāk (drošībai) un, treškārt, tā  var būt panika un tad viss ir ļoti slikti. mācies bremzēt, bremzē strauji stāvvieta, trenējies, ko darīsi, ja nobloķēsi riteni, brauc ar pirkstiem uz priekšējās bremzes (96% bremzēšanas notiek ar priekšējām bremzēm), centies paredzēt bremzēšanu utt. viennozīmīgi bīstamākais manevrs motobraucējiem manuprāt. viens no sux pasākumiem, braucot ar ro. nepatīk.

pareizi izkoptas prasmes netikai paildzinās tavu dzīvi, bet arī padarīs braukšanu baudāmāku un ātrāku. diemžēl nāksies tevi apbēdināt, jo visu iemācīties laikam nevarēs neviens un nekad. bet labi ir tas, ka katra diena uz diviem riteņiem šīs prasmes ceļ.

drošība

drošība

drošība

saka, ka ir divu veidu motobraucēji:

“tie, kas jau nokrituši, un tie, kas vēl nokritīs. “

lai cik piesardzīgs braucējs tu arī nebūtu, ja brauksi ar moto, tevi apdraudēs. un tikai no tevis ir atkarīgs, cik viegli tu tiksi tam visam cauri.

godīgi sakot, līdz pat brīdim, kamēr pats sāku par šo lietu interesēties, nespēju saprast, kāpēc lielākā daļa motobrauceju vel ir dzīvi, puslīdz veseli un spēj paši pārvietoties. tagad, ieguldot neskaitāmas stunas sevis izglītošanā un braukšanā, sāku pamazām apjaust, kāpēc viņi vēl dzīvi. es nerunāju par haļavščikiem, dzimušiem laimes krekliņos, bet par nopietniem braucejiem, kas brauc ātri, ikdienā un daudz.

ir viens neapstrīdams likums motobraucējam: tava drošība ir atkarīga tikai no tevis. un pat, ja tev būs taisnība, un kļūdīsies cits, par savu drošību būsi attbildīgs tikai tu. pat, ja pēc noteikumiem un loģikas tam nevajadzēja notikt,

no tevis ir atkarīgs:

• kādā ekipējumā tu brauc
• kādā stāvoklī ir tavs aparāts
• cik daudz tu saproti, zini, paredzi
• cik pieredzējis esi braukt
• kur un kā tu brauc

no tevis nav atkarīgs:

• citu auto/moto vadītaju uzvedība uz ceļa
• citu braucēju ceļu satiksmes noteikumu ievērošana
• laika apstākļi un ceļš
• gadījums

laikam neturpināšu ar pamācībām, neesmu gana kompetents, toties varu paststāstīt, kā braucu un kā ir sanācis man. šis gan kādam var rasties noderīgs, jo motobraucējiem vairak kā jebkuram citam ir svarīgi mācīties no citu kļūdām, nevis savām.

jau pirmajās dienās nopirku sev jaku ar plecu/elkoņu bruņām, ķiveri, of course, cimdus. bija auksti un likās, ka tieši laikā… un tad sekoja divi kreši:

• viens – griežoties krustojumā, kad uz ceļa iznāca gājējs, un es maaaazliet piebremzēju ar priekšējām – PLJAK un uz asfalta (silly :D)
• otrs – braucot atslābinoties pa Salaspils ielu gar dzelzceļu un priekšā no krūmiem izskrēja suns (vai drīzāk kuce, šī vārda sliktākajā nozīmē). ja pirmajā ātrums bija zem 10, tad šoreiz virs 60km/h, un krešs man izmaksaja jaunu kiveri, labojamu portatīvo, kas bija somā, un nelielus ro remontdarbus. ap170ls kopsummā. un izmežģījumus un sasitumus.

jo īpasi pēc otrā kritiena, kad ieplaisāja ķivere, sapratu, ka katrs lats, ko ieguldi savā drošībā, ir labākais tava lata ieguldījums eva. eva eva. nebrauciet šortos.

vakar, btw, tiku pie jaunas ķiveres :) tā izskatās šādi:

ķiveres izvēle vien ir atsevišķa bloga raksta vērta, kaut vai tā iemesla pēc, ka ausis sāp joprojām pēc en-to podu piemērīšanas. šī ir no lētā gala (70Ls @motosports uz Dārzciema), bet man pieņemama. šņāc ņipri jau pie 50km/h, bet nu ēeeeeeeerta kā Shoe :) ķiveres, btw, “nāk” no 45 līdz 545ls, katram “pēc nopelniem”

protams, ķivere ir viens no svarīgākajiem aksesuāriem, bet labāk jau laicīgi padomāt par:

• jaku
• cimdiem
• biksēm
• zābakiem

nu, ja brauc ar moci. ar rolleri, izskatās, pietiek ar pirmajiem 2. protams, protams, ir vel ko pirkt (papildus bruņas mugurai u.c.), tas jau ekstrēmi. ārpus manas interešu zonas :)

atpakaļ pie drošības.

manas paša piezīmes sev, pie kurām pieturos, braucot ar ro:

• brauc tik ātri, cik proti, nevis, cik liek pārējie braucēji
• visi apkārt tev tevi neredz un nemāk braukt
• katrā neredzamajā punktā (blind spot) tevi sagaida briesmas
• Latvijas ceļu kvalitāte sūkā

neesmu pesimists, bet “hope for the best, prepare for the worse” nekur nav tik labi strādājis, kā braucot ar 2 riteņiem.

vēl svarīgas un ļoti svarīgas ir tādas lietas, kā ro/mo tehniskais stāvoklis (joprojām jānočeko priekšējās riepas spiediens, baigi čota sabloķējas ātri uz slapja asfalta), prasme sevi savaldīt (ar moci nav jāsteidzas, tāpat visur nokļūsi pirmais), un pieredze, pieredze un vēlreiz pieredze.

katru dienu izbaucot uz ceļa, saprotu, cik neaizsargāts es esmu pret apkārtejo vidi, cik nepieredzējis braucējs, un cik daudz dažādu figņu var notikt. apzināties to, manuprāt, ir pirmais solis cīņā ar veiksmīgu rezultātu.

brauc uzmanīgi. mācies un esi gatavs sliktākajam. atgādini to sev katru dienu. brauc droši.

…

par drošību jārunā un runā daudz, jo tieši drošība ir viens no iemesliem, kāpēc motobraukšana nav tik populāra, kā auto. tomēr zinošs, uzmanīgs braucējs ar pieredzi spēj paredzēt un izvairīties no 99% negadījumu. nu, vai 100.

izmaksas

labprāt padalīšos, cik tad viss kopā maksā. sākuma komplekts varētu izmaksāt:

• ro cena: (lietots) ~700ls
• ekipējums: jaka 45, ķivere 70, cimdi 20, u.c. sīkumi 15 = 150ls
• reģistrācija/octa: ~40Ls

šinī variantā kopā ~900Ls, ja pērk jaunu, nu, attiecīgi, ro cenas starpība. kā pamanīji, papildus izmaksas tomēr ir vērā ņemamas, tākā padomā laicīgi.

nu un regulārās izmaksas rollerim (salīdzinot ar manu 2.8 e39) gan ir pietiekami simpātiskas: 12.5Ls stāvvieta, apkope, lai arī biežāk, bet nu krietni lētak (aķītis jauns maksāja 14ls, cik nu tur vēl eļļa maksās). tākā par šo var neiespringt. vot bendžas patēriņš gan pagaidām mistisks, neticās īsti, ka 3l/100km, man liekas drīzāk uz 5 velk. to be confirmed.

kurp tālāk?

rolleris ir laba mācība katram, kas vēlas kādu dienu stūrēt vairāk kubikcentimetru nekā paša augums centimetros.  un man priekšā vēl ir daudzas jo daudzas mācības, pieredzes uzkrāšana un jaunas sajūtas!

protams, arī man ir vēlme pievienoties mo brauceju lokam, tomēr es nesteidzos, un ambīcijas mani netirda, ro pagaidām ir tas, ko es mācos pārvaldīt, un, kad būšu ticis galā, kas zin, varbūt kādu dienu vizināšos uz šādas smukas FZ6 Yamahas ;)

noteikti iesaku ieskatīties www.motopower.lv, uz šo brīdi, manuprāt, aktīvākā diskusija par un ap motobraukšanu! cheerz!