swedbank krīzes seja
Jūlijs 22, 2009
Es <3 Swedbank
Ak, cik labi, ka esmu saistītjis savu dzīvi ar Swedbank – manu lielo Dzīves Banku! Esmu viņiem parādā tuvākos 25 gadus, apjoms – nav svarīgi, daudz. Ņēmu, jo zināju – tā ir pareizi un nožēlot to nenāksies, jo bankai esmu svarīgs! Mēs dzīvojām draudzīgi un saticīgi gadus 10, es – maksāju viņiem savu algu un procentus, viņi – dāvāja man dzīvokļa remontu, izglītību, vairākus lietotus auto. Šķita, šī idille būs mūžīga ….
Un tad nāca KRĪZE! Latvijā gaidīta (gan citos vārdos saukta, piemēram, “Smagā Piezemēšanās”), pasaulē tik pēkšņa, krīze pārsteidza arī mūs ar Swedbanku. Cirta nežēlīgi un jau pēc brīža sieva, viena no ģimenes pelnītājām, palika bez darba. Jo valstij nav naudas. Mana cīņa joprojām turpinās, esmu devis sparīgu pretsparu, iegūdam paaugstinājumu darbā, cīnos, exportējot savus pakalpojumus, lai nebūtu tik ļoti atkarīgs no mūsu mazā Latvju dīķīša. Atsakos no dažām ērtībām (paldies Baltcom TV, bija jauki! un “Lai dzīvo Super Ghetto!”)
Jautāju: ”kā iet tev, Swedbank?
Dzirdu atbildes: diemžēļ 60miljonu peļņa šogad nespīdod, daudz jāiegulda uzkrājumos neglītajiem kreditoriem. Bet turos! Ak jā, nāksies pacelt nedaudz kredītlīniju likmes, un protams, naudiņas, ko aizdot vairs nav, bet citādāk – turamies! Bet pats svarīgākais, saka Banka, mēs nākam pretīm krīzes skartajiem!
“Mēs darīsim visu, lai palīdzētu cilvēkiem pārvarēt radušās grūtības”, saka SB
Nu ko, padzirdējis par tādu laipnību no bankas puses, esmu sajūsmā! Banka mani nav pievīlusi pat tik grūtā laikā! Paldies tev! Banka, banka, palīdzī man!
“Vari, lūdzu, atlikt pamatsummu manai hipotēkai, ” es jautāju, cerot ietaupīt 1/3 ikmēneša maksājuma
Un tad sākās…
Smaids bankas sejā izdzisa, pret mani tika vērsts auksts epastu virknējums: “aizpildi lūdzu šo, atsūti lūdzu šo”. Jautāts – izdarīts. Zvans! Runājam, man visu daudz ko skaidro, esmu nedaudz samulsis. Stāsta par izmaiņām manās likmēs, stāsta par jauniem %, par komisijām, neko nesaprotu…
Šodien saņēmu piedāvājumu :)
Ja godīgi, visdrīzāk to nelasīšu, atļaušos tikai jums visiem nocitēt dokumentu sarakstu, ko mana Dzīves Banka vēlas no manis redzēt parakstītus:
1. aizdevumu līguma grozījumi (pieliekam klāt punktu, ka varam mainīt savas likmes, ja KRĪZE turpināš)
2. hipotēku līguma grozījumi (tik daudz jālasa… O! Šķīrējtiesa 1 tiesneša pārstavībā- urāaa! noteikti vel kaut kas…)
3. galvojuma līgums (sieviņ, piedod, tu tagad arī ar visu atbildi :D)
4. vienošanās ar galvotāju (sieviņ, piedod, tu tagad nedrīksti neko uz krīta pirkt, pirms ar manu Dzīves Banku nesaskaņosi. tikai 25gadi…)
5. vienošanās par aizdevumu neņemšanu (tas pats uz mani attiecas. + ka viņi var jebkuru summu rezervēt manā kontā kredītu apmaksai)
6. šķīrējtiesas līgums ar mani (“paužot savu brīvu gribu, bez viltus, maldības un spaidiem, savstarpēji apspriežoties (savstarpēji apmainoties viedokļiem)…. cik skaisti, patīkami, PATIESI vārdi!)
7. šķīrējtiesas līgums ar manu otru pusīti (piedod, sieviņ, tagad ČISTA VISS!)
…
pamatsummu atliek uz 6 mēnešiem
ietaupu 100ls mēnesī
pēc 6 mēnešiem ietaupu 50ls mēnesī
samaksāju 75ls komisijas maksu
…
Tagad sēžu, domāju, ko man viņiem atbildēt? Kāpēc mani nepamet sajūta, ka mana Dzīves Banka mani vairs nemīl? Kādēļ mani vajā aizdomas, ka parakstot šos papildus 7 dokumentus, ieslīgšu KRĪZĒ vēl tikai dziļāk? Ko es darītu, ja man NEBŪTU izvēles?
Vai tas ir NORMĀLI?
____________________________________
atruna. visi skaitļi, vietas, cilvēki, bankas un dokumenti ir izdomāti un patiesībā nepastāv. tas bija mans sapnis. un es neesmu es, un zirdziņš šis nav mans. nekas nav patiesība. nekur nav patiesības.
ooo, jaaaa…. man puse no tā visa tika, kad fiksēto likmi mainīju uz mainīgo… Beigsies krīze, redzēs man vellu, iešu ar citu banku draudzēties..
mm smuki uzrakstīts, bet tas, ka dzīves banka (par laimi mums nav tik dziļas attiecības) ir izrādījusies nu ļoti divkosīga, gan tāda neliela vilšanās, pirms tam kaut kā bija tādu veiksmīgi maldinošu iespaidu radījusi
arī es aplauzos ar dzīves lielo banku, algu tur skaitu tur daudzus gadus (alga priekš krīzes gadiem manuprāt tīri normāla, dzīvot var vismaz es varu). Ir kaut kāds patēriņa kredīts palicis zem viena tukstoša un pilnībā nenosegta brīvo maksājumu karte. Visi maksājumi utt. vienmēr notiek laikā cenšos būt labs.
Sanāca ka saskādēju autiņu, servisā pateica, ka taisīt varot, bet nekas lāgā no tā neiznākšot. Noskatīju kaut kādu nebūt pārvietošanās līdzekli, neko dārgu ap 2000ls, nu sarunāju ar pārdevēju, ka viss jauki aiziešu uz banku utt. jo tik daudz naudiņas pašlaik nav, ir šis tas bet ne tik daudz. Bankā loģsiki pateici Diemžēl..
atvainojiet mani, wtf?? nevar izsniegt kredītu līdz 3000ls uz trim gadiem ar smieklīgu 80ls maksājumu mēnesī!
protams arī viss šis ir nomurgots, pamodos laimīgs ka sliktais sapnītis beidzies. Autiņš dzīvs un draudzība ar jauko dzīves banku turpinās. THE END.
mīlīgi uzrakstīts, tomēr es nekad nesapratīšu kāpēc jāčīkst par kredītu, tipa – nevari samaksāt, atsakies no tā, kam tev trūkst līdzekļu
bet nu swedbank katru reizi mani pārsteidz aizvien vairāk :D
a davai pamēģini atteikties no kredīta.
realitāte atsakoties ir tāda, ka Tu paliec bez īpašuma un vēl ar parādu, jo banka pārdod ķīlu un starpību Tu paliec parādā…
Mums nav tā kā USA – atdevi ķīlu, kredītu dzēsām un staigā laimīgs…
Varētu jau teikt ,ka bankai arī grūti laiki. Jāpajautā Rimšēvicam, cik lieli uzkrājumi jāveido bankai, ja klients nemaksā dažis mēnešus? “mēs sildam ekonomiku” autors : “Lācītis” Jāaizmirst arī variants, kas visiem galvā – nevari samaksāt – noliec dzīvokļa atslēgas Bankā uz galda -un esi brīvs no maksājumiem. MUĻĶĪBAS- maksāsi, kamēr tavu dzīvokli(mašinu) nepārdos izsolē- tas varētu notikt pēc gadiem X. Līdz tam maksāsi komunālos, pat ja dzīvoklī nedzīvosi. Ja nemaksāsi, piedzīs, vēlāk, kad nauda parādīsies.
Ko saka tie cilvēki, kas kredītu paņēma dzimtajos latos? Lats stabils ar nevāju likmi!!
Ir hipotekārie kredīti, patēriņa kredīti un vēl citi. Ko darīt, ja Tev mapē ir, savukārt, notariāli apstiprinātas parādzīmes par N tūkstošiem eiro, bet tos laikā neatdod, bet banka no Tevis prasa uzreiz un visu, kā esi domājis atdot, bet nevari. Tāda ir biznesa prakse. Ja pasludināšu sevi par maksātnespējīgu, kas no tā iegūs? Arī mani parādnieki, ja uz tiem oficiāli uzspiežu, var sevi pasludināt par maksātnespējīgiem un es neko nedabūšu, lai gan pēc gadiem pieciem viņi man atdotu vismaz pamatsummu. Vai banku vadītājiem galva strādā?