Mani interneta memuāri

Ticu, ka katram nopietnākam auto vadītajam nācies saskarties ar auto “piepīpēšanu” – vainu prasot vainu dodot. Arī pašam nesen sanāca (prasīt), izdomāju papētīt, kā tas jādara pareizi. Un he – izrādās, ka ir tomēr noteikumi, kurus labāk ievērot pareizai auto “piepīpēšanai”.

Ir dažādi varianti, te būs manējais, apstiprināts un vienkāršs, samēra drošs mašīnītei, bet prasa mazliet uzmanības.

Kā es darīju līdz šim.

Nu kā, kā, sabrauc blakus, izslēdz abas tačkas, sasprauž vadus, iedarbina “donoru”, pagaida biku, un darbina “mirušo”. Donors tikmēr var uzmest papildu apgriezienus, palīdzet “mirušajam” mosties. Vienkārši, darbojas. Bet izrādās ne gluži pareizi.

Kā pareizāk jādara.

Fiška kur – jaunajiem auto modeļiem ir ĻOTI jūtīga elektronika, un darot “kā es līdz šim” pastāv liela iespēja:

• radīt kļūdas “mirušā” kompī vai pat nokaut elektroniski jūtīgākās detaļas
• nokaut “donora“  ģeneratoru! :O

Tāpēc pareizi ir jādara šādi:

1.  nostādam abas mašīnas blakus, piekabinam vadus “donoram“
2.  neizslēdzot “donoru“, kabinam vadus pie “mirušā” (!!! Uzmanīgi nesajauc vadus :D)
3.  padarbinam “donoru” uz paceltiem apgriezieniem minūtes 10-20
4.  noņemam vadus no “mirušā” (“donoru” var slāpēt)
5.  startējam “mirušo” vienu pašu

Tikai tad, ja nesanāk pielaist “mirušo” pēc šāda principa, bet braukt ļoti gribās, tikai tad var startēt “mirušo” vienlaikus ar darbojošos “donoru” (izlaižam punktu 4. un daram 5. kopā ar strādājošu “donoru“).

Galvenais iemesls, kā jau rakstīju, ir sprieguma svārstības un aizvien jūtīgākā un svarīgākā auto elektronika, kas brūtālo piepīpēšanu var arī nepārdzīvot.

Vēl noteikti var pāršķirstīt auto manuāli (jaunajiem auto tie parasti ir saglabājušies) un palasīt, ko ražotājs par to visu saka. Šim rakstam ir tīri informatīvs raksturs un nekādas atbildības :)

Peace.

PS nepērciet piepīpēšanas vadus Maximā.